Man šķiet, esmu ļoti apdomīga, pērkot veikalā pārtiku. Taču, atverot maizes kastīti, redzu, ka daļa no palikušā maizes klaipiņa tomēr saziedējusi, bet ledusskapī piens aizsāktajā tetrapakā nebūs vairs labs. Pārāk ilgi produkti gaidījuši ēdāju. Nu nav, kā tagad saka, mājsaimniecībā iespējams visu nopirkto laikus patērēt. Un apkārt man tādu “mājsaimniecību” ir simtiem.
Pētījums par mums, mūsdienu latviešu paradumiem pilsētās vēsta, ka atkritumos visbiežāk nonākot piens un piena produkti, kā arī maize un tās izstrādājumi. Pašu izaudzēti vai iegādāti, arī dārzeņi, augļi lielā daudzumā nenonākot patērētāja vēderā. Tie nonākot atkritumos.
Tagad, pie rakstāmgalda strādājot, atceros, ka vēsā vietā noglabāju tās ķirbīša daļiņas, kuras atliku kā lietojamas pārtikā, bet pārējais tika ziedots spoku nakts dekorācijām. Iespējams, nekāds vēsums nebūs glābis sagraizītā ķirbīša daiviņas un mana mājsaimniecība turpinās papildināt jau zināmo statistiku par pārtikas izmešanu, visbiežāk to darot pilsētnieki. Taču arī laukos dzīvojošie dārzeņus un piena produktus pērkot veikalos. Viņiem gan biežāk ir veselīgi četrkājainie draugi. Tādi, kurus var droši uzcienāt, ja pārtikai beidzies derīguma termiņš. Ir arī sava komposta kaudze, kur vismaz daļa produktu, kas vairs neder galdam, var pārvērsties dabai draudzīgā mēslojumā.
Pirms diviem gadu desmitiem atkritumu šķirošanas, lai vismaz daļa nonāktu pārstrādē, Latvijā nebija. Tagad ir. Tomēr vēl netiek praktizēts, ka arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu veidot savu komposta kaudzi. Veidot tik prasmīgi un atbildīgi, ka komposts nav jāpērk veikalos, ka dārznieks vai sētnieks varētu piemājas apstādījumus bagātināt no komposta kaudzes.
Palūkojusies pa trešā stāva logu te uz vienu, te uz otru pusi, tā arī netieku skaidrībā, vai tā ir laba doma -izraudzīties vietu komposta kaudzei. Taču ne jau zem maniem logiem! Un kāpēc zem logiem, kas ir mājas pretējā pusē? Tur jau jābūt kaut kādām grētām – ar zināmu fanātismu apveltītiem cilvēkiem vai tik radikāliem, kādi ir pusaudži, naivi domājot, ka ņemšanās ar pārtikas pārpalikumiem, kuriem beidzies derīguma termiņš, glābs pasauli.
Bet tādi ir! To savām acīm jau 1995. gadā redzēju Somijā pie kādas daudzdzīvokļu mājas. Pagalma tālākajā stūrī bija komposta kaudze. Latviešu žurnālistus interesēja, kas tad dzīvo šajā četrstāvu mājā? Atbilde skanēja – cilvēki, kuriem svarīgi samazināt komunālo maksājumu summu, tajā skaitā samazināt atkritumu izvešanas biežumu. Namā dzīvojot studenti, jaunas ģimenes ar bērniem un pensijas vecuma cilvēki, tajā skaitā pensionēti profesori.
Komentāri