Cēsu kultūras centra direktore
Aizvadītais gads Cēsu kultūras darbiniekiem un amatiermākslas kolektīviem bija īpašs, jo tas bija Cēsu 800 gades svētku gads. Gatavošanās un piedalīšanās svētkos bija neaizmirstama. Nesen televīzijā noskatījos R. Paula dziedāšanas svētkus Cēsīs, redzēju tos kopumā, jo tobrīd darba pienākumu dēļ neiznāca. Man radās sajūta, ka mēs Cēsīs šovasar tiešām bijām īpaši. Kultūras centra kori piedalījās četrās svētku programmās, teātris darbojās divās, deju kolektīvi divās vai trīs zonās. Svētki izdevās skaisti un pēc tiem palikusi gandarījuma sajūta.
Taču svētki nemainīja ierastos ritmus Cēsu tāpat aktīvajā kultūras dzīvē. No 2006. gada sākās jauna sistēma amatiermākslas vērtēšanā skatēs, akcentējot, ka katra gada skate ir solis ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem. Stingri amatierkolektīvu veikumu vērtēja valsts žūrija. Ar vienām un tām pašām acīm un ausīm tika vēroti visi Latvijas pašdarbnieki, visiem izvirzīti vienādi nosacījumi. Tā notika saistībā ar pieņemto Dziesmu svētku likumu. Lai būtu vieglāk, koriem Cēsīs sarīkojām mēģinājuma skati. Tas noderēja, jo visi Cēsu kultūras centra kolektīvi skatēs ieguva 1. vai 2. vietas, kori tikai 1. vietas. Pārliecinājāmies, ka Cēsīs ir augsta koru mākslas kvalitāte.
Gada laikā kolektīvi iestudēja arī savas programmas un sniedza koncertus, brauca arī uz ārzemēm. Seniori – koris „Ābele” bija Lietuvā, deju kolektīvs „Dzirnas „Norvēģijā, skolēnu deju kolektīvs „Randiņš” ir lieli ceļotāji – bija Ukrainā un divreiz Lietuvā, koris „Vidzeme” – Ukrainā un „Wenden” 18. novembrī koncertu sniedza latviešiem Maskavā. Malači, jo visur godam pārstāvēja latviešu tautas mākslu.
Pagājušajā gadā kultūras centrā bijām iecerējuši lielāku uzmanību pievērst jauniešiem, rīkojot pasākumus, izzinot jaunatnes vēlmes. Notika skolēnu diskotēkas, tās bija pieprasītas. Skolēni novērtēja iespēju pulcēties ārpus skolas sienām, būt pasākumos bez skolotājiem. Izzinot viedokļus, konsultējāmies ar Cēsu pilsētas jauniešu domi, ar viņiem kopā veidojām pasākumu Valentīndienai. Tomēr gaidīju, ka būs vairāk vēlmju, ka tās būs konkrētākas. Ceru, ka sapratāmies un zinām, ko jaunieši grib redzēt kultūras centrā.
Uzsvēršu, ka 2006. gadā, kultūras centra aicināti, Cēsīs gana daudz pabijuši profesionālās mākslas pārstāvji – orķestri, solisti. Dailes teātris viesojās ar izrādi „Izvirtulis”. Tieši šo lugu izvēlējāmies, jo par to kritika bija lauzusi šķēpus. Taču teātra lieluzvedums apliecināja, ka mūsu skatuves iespējas pagaidām ir ie-robežotas, piekļuve skatuvei ir apgrūtināta. Pārliecinājāmies, ka lielas izrādes, pirms kultūras centrā nav bijusi rekonstrukcija, nevaram atļauties. Jāorientējas uz kamerizrādēm, tādas kā „Alu cilvēks” rudenī un teātra „Kabata” izrādes, kas notika pavasarī. Domājot par šogad augustā iecerēto vasaras mūzikas festivālu, risinām sarunas, lai Dailes teātris atbrauc un spēlē Cēsu estrādē.
Patīkama sadarbība rudens pusē izveidojās ar organizāciju „Latvijas koncerti”, kura nodrošināja profesionāla orķestra uzstāšanos valsts svētku koncertā. Pie mums bija diriģentu Kokaru jubileja ar kora „Ave Sol” piedalīšanos, atkal viesojās dziedātājs A.Mielavs. Profesionāļu uzstāšanos Cēsīs palīdzējis nodrošināt arī Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalsts.
Top projekts, ka gada laikā Cēsu pilsētas dome profesionālās mākslas koncertu rīkošanai iedalīs desmit tūkstošus latu, bet valsts ar „Latvijas koncertu” starpniecību ieguldīs divas reizes vairāk.
Paralēli visam citam pagājušajā gadā kultūras centrs īstenojis vairākus savus radošus projektus, kuru iniciatore bijusi mūsu darbiniece Kadrija Mičule. Viņa strādājusi arī pie finansējuma piesaistes. Pašu cēsnieku spēkiem bērniem iestudētas „Zaķpasakas”, sākot no idejas līdz leļļu šūšanai, mūzikas sacerēšanai un izpildījumam. Leļļu teātrītis ir bijis labi apmeklēts. Bērniem piedzīvojums patika. Uz Ziemassvētkiem, kā allaž, Cēsu kultūras centra radošie spēki apvienojās un izveidoja īpašu programmu bērniem. Cēsu teātra un studijas jaunieši kopā ar Vidzemes kamerorķestri un profesionāliem solistiem un kultūras centra kori „Wenden” izveidoja marionešu operas uzvedumu. Ar šo oriģinālo iestudējumu janvārī cēsnieki viesojās Valmierā – senās mūzikas festivālā.
Pagājušajā gadā esam mērķtiecīgi darbojušies, lai Cēsu kultūras centrs nonāktu starptautiskā apritē. Direktores vietniece mārketinga jautājumos veidojusi kultūras centra ārējo sadarbību. Cēsis apmeklēja Eiropas kultūras asociācijas pārstāvji. Patīkami bija dzirdēt viņu pozitīvos spriedumus par to, ka strādājam celtnē ar vēsturisku auru – viesīgās biedrības celtajā ēkā. Atbraucēji apbrīnoja mūsu amatiermākslu, tās masveidību. Eiropā tā nav pierasts.
Asociācija atmaksāja ceļu un piedalīšanos, tāpēc Cēsu kultūras centrs jau pagājušajā gadā tika pārstāvēts Eiropas kultūras centru asociācijas rīkotajā gadatirgū Vīnē. Jau esam iekļauti apritē, jo oktobrī, kad asociācijas saiets un gadatirgus notiks Rīgā, eiropiešus sagaidīsim mēs, cēsnieki, būsim sadarbības partneri gadatirgus darba grupai. Atkal izmantosim jaunas iespējas. Idejas esam smēlušies, piedaloties neatkarīgo kultūras centru forumā Brēmenē, kur bija pārstāvēti arī pašvaldību kultūras centri.
Cēsu pilsētas dome pieņēmusi lēmumu par pilsētas kultūras stratēģijas izstrādāšanu 2007. – 2013. gadam. Kultūras centrs to vadīs, jau izveidota darba grupa. Grupas vadītāja Ilona Asare pieredzes nolūkos apmeklēja Eiropas kultūras mantojuma un mākslas forumu, kurā sprieda par reģionālo kultūrpolitiku. Topošā koncepcija Cēsīs nenorādīs, kurā virzienā jāattīstās kādai no mākslām, bet kāda būs kultūras nozares vispārējā attīstība, ņemot vērā arī ekonomiskos faktorus. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri