Kopumā Māra Kučinska valdības pirmo gadu, kā zināms, eksperti vērtē labi, iedzīvotāji gan ir atturīgāki laba vērtējuma paušanā. Latviešu diasporas organizācija, Eiropas Latviešu apvienība (ELA), Māra Kučinska valdības pirmo gadu diasporas lietās vērtē ar piesardzīgu optimismu. ELA uzskata, ka kopumā jaušama izpratnes veidošanās attiecībā uz diasporas lomu Latvijā un uzteicami ir atsevišķu ministru centieni. Tradicionālā sadarbība izglītības un kultūras jomās ritot labi, bet citi virzieni sadarbībai ar diasporu gan tiek slēgti (remigrācija), to plānu izstrāde kavējas (iesaiste tautsaimniecībā) vai diasporas specifika tajos netiek ņemta vērā (nodokļu politika). Turklāt līdz ar iesoļošanu otrajā simtgadē valsts budžetā vairs nav ieplānots finansējums šīs sadarbības uzturēšanai. Savukārt Starptautiskās Migrācijas organizācijas biroja vadītājs Lat- vijā Ilmārs Mežs teic, ka beidzot valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir palielinājies un ir cerība, ka Latvija pārskatāmā nākotnē šajā jautājumā kļūs par cienījamu Eiropas valsti. Ar vārdu sakot, dažādās jomās dažādu grupu pārstāvji šīs valdības pirmo darba gadu vērtē atšķirīgi.
Jāteic, ka, manuprāt, “klejošana” pa partijām, ko Kučinskim pārmeta, stājoties amatā, nav pie vainas valdības vadības stilā un problēmās. Kā zināms, lielajā politikā viņš ienāca kā Andra Šķēles veidotās Tautas partijas biedrs, vēlāk saņēma mandātu Saeimā kā Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” saraksta kandidāts, tagad pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kaut patiesībā nav biedrs nevienā no šīm partijām un grūti spriest, vai kāda no ZZS partijām tā īsti premjeru atbalsta, drīzāk tā bija kompromisa izvēle, lai tomēr tiktu pie varas. Turklāt jāatzīst, ka Kučinskis tomēr atstāja (un joprojām atstāj) strādīga un kārtīga darītāja iespaidu, kurš netiecas uz nez kādām intelekta augstienēm, bet grib pamatīgi padarīt savu darbu. Tādēļ vietā ir jautājums, kādēļ valdība ik palaikam izskatās un rīkojas kā neprofesionāļu bariņš, kaut arī tajā vismaz dažus ministrus būtu grūti dēvēt par gaisa grābšļiem un neprofesionāļiem.
Manuprāt, atbilde ir pavisam vienkārša: ietekme – tas ir kolektīvs darbs. Tāpat kā nav vērts zīlēt, cik liela un varena nauda stāv aiz Eiroparlamenta deputātes Ivetas Grigules, kura nicīgi varēja atļauties pārmest premjerministram, ka viņš uzdrošinājies paust savu viedokli par viņas rīcību un sacījis, ka viņai no ZZS būtu jāaiziet. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Grigule aizgāja ne jau tādēļ, ka pēkšņi saprata, ko patiesībā dara vai nedara, drīzāk viņas “naudas maka” īpašniekam vai īpašniekiem kļuva skaidrs, ka viņa nogremdēs ZZS. Tieši tāpat bija grūti izskaidrot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas darbu budžeta jautājumā, no kura apstiprināšanas vai neapstiprināšanas Saeimā taču ir atkarīgs visas valdības liktenis.
Protams, valdība ir komandas darbs, un izskatās, ka Kučinskis “dara, ko var”, lai ministri strādātu, atceroties, ka tas ir darbs valstij un sabiedrībai, tomēr diemžēl ik pa brīdim izskatās, ka dažādiem ietekmes vējiem ir vētras spēks.
Komentāri