Partijas “Vienotība” reitingi ir pamatīgi nokritušies. Pagājušajā nedēļā partijas domes sēdē izskanēja paškritiski izteikumi un gatavība labot kļūdas. Tomēr ceļš uz vēlētāju atbalsta atgūšanu būs garš un bez garantēta rezultāta. Tas, kas noticis ar “Vienotību”, šķiet jau mazliet pazīstams. 2006. gadā no valdības aizgāja “Jaunā laika” (viena no “Vienotību” savulaik veidojušajām partijām) ministri. Notikušais ievadīja ilgu posmu, kurā “Jaunais laiks” pie varas vairs netika, un tas nenāca par labu arī reitingiem. Vēlāk no partijas sāka aiziet prom biedri. Tikai ekonomiskā krīze partijai atkal atnesa varu, jo nebija daudz tādu, kas būtu gatavi risināt priekšgājēju sastrādātās problēmas. Premjeres Laimdotas Straujumas demisija pērn savukārt šo varas posmu noslēdza. Partijas pārstāvju intrigas noveda gan pie premjerministra amata zaudējuma, gan arī pie pieaugošas sabiedrības skepses par šīs partijas darbību un panākto. Iespējams, arī tagad “Vienotībai” jārēķinās ar ilgāku laikposmu, kurā tās rīcībā būs tikai drumslas no agrākās ietekmes.
Jāatzīst, ka līdzība ar 2006. gada notikumiem gan ir tikai virspusēja. Toreiz lēmums aiziet no valdības bija balstīts principiālos apsvērumos – “Jaunais laiks” nevēlējās strādāt kopā ar Latvijas Pirmo partiju, kuras vadītājs Ainārs Šlesers bija saistīts ar balsu pirkšanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Turpretim tagad “Vienotības” liktenim ar kādiem augstiem principiem, ar kuriem vismaz formāli attaisnot sarežģījumu labprātīgu uzņemšanos, ir krietni mazāka saistība.
L. Straujumas otro valdību pamatoti varēja kritizēt par enerģijas trūkumu. Tomēr, ja valdošā partija ar savām rokām gāž valdību, tad ir jautājums, vai tai padomā kas labāks, ko likt vietā. Protams, partijā bija ļaudis, kas to tik vien sapņoja, kā kļūt par ministru prezidentu, tomēr ar to vien bija par maz, lai notiktu pārmaiņas uz labo pusi. Beigās iznāca, ka “Vienotības” vadība pārrēķinājās un cerētās personāliju pārbīdes vietā bija kritiens. Partija pie varas vēl ir, taču, šādā veidā turpinot, vara drīz var zust pavisam.
Šādos apstākļos partijas domes sēdē izskanējušie pašu līdzšinējās darbības vērtējumi bija atbilstoši, lai gan arī tagad tie izklausījās visai piesardzīgi. “Esam pieļāvuši virkni kļūdu,” sestdien sacīja partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs. Viņš atgādināja, ka partijas iestāšanās pret korupciju un negodīgu politiku kaut ko nozīmē vien tad, ja šaubu ēna par negodīgu rīcību neskar pašas partijas biedrus. Nav noslēpums, ka virkne “Vienotības” pārstāvju darījumu pēdējos gados ir likusi vaicāt, cik lielā mērā partijas nostāja ir patiesa un cik – tikai virspusēja pozicionēšanās pret citām partijām.
Tomēr ir arī skaidrs, ka paškritiskie vārdi nāk krietni par vēlu. Pašlaik jau ir nepieciešama arī kāda konkrētāka rīcība. Jārīkojas drīz, jo jau nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, un, kā jau vienmēr, īpaša nozīme te atkal būs rezultātiem galvaspilsētā. Jau iepriekš “Vienotībai” nav bijis pa spēkam pārspēt “Saskaņas” spēcīgās pozīcijas Rīgā, bet pašlaik tas varētu būt vēl sarežģītāk.
Standarta ideja, kā sev garantēt vismaz kādu vietu Rīgas domē, ir valdības koalīcijas partijām apvienoties vienotā sarakstā. Šī ideja pirms vēlēšanām izskan regulāri, taču tikpat regulāri tā arī nekur neaizved. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) pašlaik, domājams, ir secinājušas, ka vienots starts ar nepopulāro “Vienotību” tām nekādu labumu nenesīs. Tomēr tās ir apņēmušās pēc vēlēšanām cieši sadarboties.
Lai valdošā koalīcija varētu pretendēt uz labiem rezultātiem pašvaldībās, vislabākais līdzeklis būtu efektīvs un saliedēts valdības darbs. Tādu īpašu saliedētību gan pašlaik neredz. Visspilgtākais piemērs pašlaik tam ir finanšu ministres, ZZS pārstāves, Danas Reiznieces-Ozolas virzītās Valsts ieņēmumu dienesta reformas, taču vienošanos ar “Vienotības” pārstāvjiem par to atbalstīšanu tā arī nav izdevies gūt. Sākotnēji iecerētā ar likumprojektu saistīto domstarpību risināšana izvērtās publiskos savstarpējos pārmetumos. “Vienotības” pusē nav steigusies nostāties arī NA.
Nākamais būtiskais jautājums ir arī par saraksta līderiem. “Vienotība” ir ieguvusi jaunu partijas vadītāju, taču tai būtu jāparāda, ka tās rīcībā ir arī citi spēcīgi cilvēki, kuru reputācija līdz šim vēl nav apputējusi. Daudz šādu cilvēku dažu mēnešu laikā uz vēlēšanām no nez kurienes izburt nav iespējams; šis ir jautājums arī par partijas rezervēm laikā, kad tai ir nepieciešamas gan jaunas sejas, gan jauni apliecinājumi, ka partija savas idejas spēj realizēt.
“Vienotība” arī pirms pašreizējā kritiena visai labi zināja, ka vēlētāju atbalstu zaudēt ir krietni vieglāk, nekā to iegūt. Ja pašlaik notiktu Saeimas vēlēšanas, “Vienotībai” tas būtu jautājums, vai tā vispār spēj iekļūt parlamentā. Runāšana par pieļautajām kļūdām ir labs sākums, tomēr būtiskākais, kā izdarītie secinājumi atspoguļosies arī partijas turpmākajā rīcībā.
Komentāri