Ar katru gadu dzīvojam un gribam dzīvot labāk. Tas ir pašsaprotami, jo katrai nākamajai paaudzei iepriekšējā atstāj mantojumu, ko gribas uzlabot. Šodienas jaunās pilsētnieku ģimenes nav ar mieru dzīvot daudzdzīvokļu mājas divistabu dzīvoklī kopā ar vecākiem, kas nebija nekas pārsteidzošs vēl pirms gadiem 30, 40. Tāpat augsts ērtību līmenis bija labiekārtots dzīvoklis, kad pašam nenācās rūpēties par siltumu un karsto ūdeni. Kad laiki mainījās, tie, kam dzīvokļos vai mājās bija iespējama malkas apkure, bija priecīgi, jo par siltumu izdevumi bija krietni mazāki. Pēdējos gados gan malkas cenas aug, bet vienalga ir lētāk to nopirkt visai ziemai, nekā maksāt par centrālo siltumu.
Protams, katram savi apsvērumi, savas dzīves prasības. Lai gan ir vasara un runāt par apkures sezonu un vēl nākotnē var nešķist piemēroti, tomēr pārmaiņas skars daudzus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.- 2030. gadam. Ir izteikta iecere sākumā vismaz lielo pilsētu dzīvokļos un mājās, kur ir krāšņu un kamīnu apkure, to nomainīt uz videi draudzīgāku. Pagaidām gan nav skaidrs, kā tas notiks, kas būs jādara, lai mājās uzlabotu individuālās apkures sistēmas. Pašlaik gan šīs ieceres attiecas tikai uz lielajām pilsētām, kur gaisa piesārņojums pārsniedz normas. Kā būs ar laiku, to vēl grūti spriest.
Cik var spriest pēc piedāvātajiem risinājumiem, tiem, kuri pilsētās kurina krāsnis, pašvaldībai būs jānodrošina iespēja pieslēgties centralizētajai siltumtrasei. Un tas attieksies arī uz privātmājām. Gluži tāpat jāpadomā, vai pagalmā vajadzīga sirdsmājiņa, ja blakus ir centralizēta kanalizācija, vai aka jāatstāj tikai kā liecinieks aizgājušiem laikiem, ja turpat dažus metrus tālāk ir centrālais ūdensvads.
Patlaban top sauso tualešu reģistrs, lielajās pilsētās būs arī ar malku apsildāmo dzīvokļu un privātmāju saraksts. Pēc pašreizējās ieceres tas būs jāizveido gada laikā pēc tam, kad valdība būs veikusi nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Klimata pārmaiņas, vides piesārņošana – tās ir globālas problēmas, kuru radīšanā katrs cilvēks atstāj savu kaut mazmazītiņu nospiedumu. Vai pilsētniekiem piespiedu kārtā liks ieviest cita veida apkuri? Ja jā, kā tas notiks? Tas noteikti nebūs tik lēti, kā pieslēgties centralizētajai kanalizācijai vai ūdensapgādei. Vai iedzīvotājiem pietiks naudas, lai sāktu dzīvot civilizēti, nepiesārņojot apkārtni ar kaitīgiem izmešiem?
Malka visu laiku tiek reklamēta kā videi draudzīgākais kurināmais, atjaunojams dabas resurss, kas nepiesārņo vidi un neveicina globālās klimata izmaiņas jeb globālo sasilšanu. “Izmantojot tādus fosilos kurināmos kā nafta vai dabas gāze, atmosfērā izdalās oglekļa dioksīds – gāze, kas rada siltumnīcas efektu un veicina globālo sasilšanu. Koki augot absorbē šo oglekļa dioksīdu. Kokam degot, tiek atbrīvota ogļskābā gāze, ko tas savācis pēdējo 30 līdz 80 gadu laikā. Savukārt šo gāzi absorbē citi mežā augošie jaunie koki. Tādējādi šī gāze tiek it kā atkārtoti izmantota un malka kā kurināmais silda māju, nevis atmosfēru,” tā skaidrots gadiem.
Lielo pilsētu – Rīgas, Rēzeknes, Liepājas – pašvaldības savukārt satrauktas, ka plāna īstenošanas izdevumi ir uzlikti tām, proti, būs jāizveido sadedzināšanas iekārtu reģistrs, visas mājsaimniecību iekārtas jānovērtē, jāizvērtē gaisa piesārņojuma avoti, to pārsnieguma rādītāji, kā arī jāapzina tās teritorijas, kurās prioritāri jānodrošina centrālā apkure. Valsts gan sola atbalstīt tās mājsaimniecības, kuras nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Rēķināts, ka tam vajadzētu 15 miljonus eiro.
Viss tiek centralizēts, nodrošināts, atliek tikai dzīvot un ne par ko nedomāt. Kā paradīzē! Vai tad nebūs labi, ka vasarā nebūs jādomā par malku ziemai? Var jau vērtēt dažādi.
Komentāri