Parakstu vākšanas rezultāti par izmaiņām likumā “Par valsts pensijām” izraisījuši plašas diskusijas. Savākts ievērojams parakstu skaits, taču politiķi norāda, ka par budžeta jautājumiem referendumus rīkot nevar. Turklāt argumentēts tiek arī par to, ka trūkst līdzekļu, lai apmierinātu pensionāru prasības. To izpildīšana veidā, kādu atbalstīja cilvēki parakstoties, varētu radīt finansiālu krīzi.
Viedokli par parakstu vākšanas rezultātiem vaicāju partijas “Jaunais laiks” valdes loceklim, Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam un “Tautas partijas” valdes loceklim, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam Gintam Šķenderam.
A. Šteins skaidro: “Partija “Jaunais laiks” referendumu atbalsta. Precīzāk būtu teikt, ka atbalstām tiesības katram Latvijas iedzīvotājam, jo īpaši pensionāriem un invalīdiem, saņemt pienācīgu pensiju, lai varētu izdzīvot. Šajā jautājumā mūsu nostāja īpaši neatšķiras no parakstu vākšanas iniciatoru viedokļa. Nākamais jautājums ir, ar kādiem līdzekļiem tas tiek panākts, kādas likuma izmaiņas tiek pieņemtas – šādas vai citas.
Skaidrs ir tas, ka valdošā koalīcija nevarēs nereaģēt uz lielas tautas daļas tiesībām un prasībām saņemt pienācīgu pensiju, lai varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Šeit nav runas par iejaukšanos budžetā, jo runa ir par elementāru cilvēktiesību ievērošanu.”
G. Šķenders piekrīt, ka pensiju jautājums ir aktuāla un sāpīga problēma: “Ir ļoti skumji, ka no neatkarības atgūšanas līdz šai dienai pensiju jautājums nav sakārtots, ka pensijas nav atbilstošas normāliem dzīves apstākļiem.”
Tomēr G. Šķenders ir kritisks par konkrēto situāciju, kas pašlaik izveidojusies. Viņš nav pārliecināts, vai jautājums ir jārisina šādā veidā. “Ļoti, ļoti baidos, vai atkal tas neiznāk kārtējais populistiskais gājiens. Tomēr neapšaubu to, ka jautājums ir jāatrisina,” uzsver G. Šķenders. Viņš turklāt arī šaubās, vai pensiju jautājumu šādā veidā vispār varētu līdz galam atrisināt. Arī tādēļ, ka “valsts budžets varētu sabrukt”, ja parakstītāju prasības tiktu īstenotas.
Cits būtisks aspekts, uz ko norāda G. Šķenders, ir tas, ka budžeta jautājumus Satversme neparedz lemt ar referendumu starpniecību.
A. Šteins tomēr uzskata, ka primārais ir tas, ka ikvienam šai valstī jāsaņem pienācīga pensija: “No kādiem līdzekļiem to maksāt? Valdības ziņā nu ir domāt, lemt, kā sabalansēt sociālo budžetu, valsts budžetu un tēriņus. Ja valstī varam algot 16,5 tūkstošus ierēdņu, kas ir vislielākais īpatsvars ES valstīs uz iedzīvotāju kopskaitu, tad par ko vēl varam runāt?” Tāpat A. Šteins atzīst, ka nevar runāt par budžeta krahu, kas varētu izveidoties, jo: “krahs ir jau šodien. Tas nav normāli, ja cilvēkam dienā paliek tikai 90 santīmi pārtikai, zālēm un citām vajadzībām pēc komunālo maksājumu nokārtošanas.”
Komentāri