Jau kādu laiku noris Latvijas un Norvēģijas strīds par tiesībām zvejot sniega krabjus Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā. Šis starptautisko ekonomisko attiecību jautājums ir kļuvis par Latvijas iekšpolitikas jautājumu.
No partijas KPV LV Saeimā ievēlētais deputāts Didzis Šmits ir radoši sazīmējis Norvēģijas valdības centienus ietekmēt demokrātiskos procesus Latvijā, lai tikai neļautu mūsu uzņēmumiem zvejot savus krabjus.
Norvēģija un Latvija atšķirīgi interpretē spēkā esošos starpvalstu līgumus un citus dokumentus, kas regulē saimniecisko darbību Svalbārā. 2017. gada sākumā pie Norvēģijas krastiem tika arestēts Latvijā reģistrētais kuģis “Senator”, jo norvēģi uzskatīja, ka tas nodarbojas ar nelicencētu zveju. Kopumā uz Svalbāras krabju biznesu cerēja divi Latvijas uzņēmumi, kuru kopējā flote ir astoņi kuģi. No iecerētā biznesa nekas nav sanācis, tā vietā ir prāvi zaudējumi.
Šī ir juridiska rakstura nesaprašanās, un tā prasa arī atbilstošu risinājumu. Kuģa “Senator” un tā īpašnieka, uzņēmuma “North Star”, lietu skata Norvēģijas tiesa. Pirmās divas instances ir atbalstījušas vietējo varasiestāžu pozīciju, bet augstākās tiesas spriedums ir gaidāms šogad. Latvijas uzņēmuma pozīciju atbalsta arī Latvijas valdība. Jau iepriekš mūsu Ārlietu ministrija ir lūgusi Norvēģijai atbrīvot arestēto kuģi un centusies argumentēt, ka zveja ir notikusi atbilstoši spēkā esošajiem vienošanās dokumentiem. Pagaidām tas nav sekmējies, taču jautājuma risināšana nav noslēgusies.
Latvijas krabju zvejotāju interešu lobēšanas organizāciju, ko sauc “Eiropas Krabju zvejas asociācija”, vada Saeimā no partijas KPV LV ievēlētais deputāts Didzis Šmits. Skaidrojot notiekošo, viņš ir uzbūris aizraujošas sazvērestības teorijas.
Pagājušajā nedēļā viņš izplatīja paziņojumu, kurā, atsaucoties uz “uzticamiem avotiem”, apgalvoja – norvēģu varasiestādes mēģinājušas ietekmēt vēlēšanu procesus Latvijā. Tas tiekot darīts, lai novērstu iespēju, ka Latvijā ir tāda valdība, kas krabju lietā aizstāv Latvijas intereses. Norvēģi šajā akcijā, citstarp, apmaksājot Latvijas žurnālistu darbu un mēģinot nomelnot sev neērtus politiķus.
Šāda veida pasakaini apgalvojumi izskan tagad, kad Norvēģijas un Latvijas žurnālisti sāka skatīties, kas tad tie īsti ir par krabju zvejotājiem, kas kuģo zem Latvijas karogiem. Tie tikai formāli izrādās Latvijas uzņēmumi – saskaņā ar Norvēģijas ietekmīgā laikraksta “Dagbladed” pētījumu tiem ir sazarotas un ofšoru shēmās slēptas īpašumattiecības. Kuģu apkalpē ir ārvalstnieki, kas piesaistīti ar labas algas solījumiem. Turpretī dzīves un darba apstākļi uz kuģiem ir slikti, tai skaitā netiek nodrošināta pat atbilstošas kvalitātes pārtika. Kad uz viena šāda kuģa, kas pieder uzņēmumam “Baltjūra – serviss”, notika nelaimes gadījums un dzīvību zaudēja jūrnieks no Ukrainas, viņa ģimene no uzņēmuma neesot spējusi iegūt pat nekādus skaidrojumus.
Savukārt vēl šogad D. Šmits medijos dižojās, cik perspektīvs bizness esot krabju ķeršana. Svalbārā nozvejojamo vērtība esot miljards eiro gadā, un Latvijas uzņēmumi no tā varētu dabūt aptuveni 200 miljonus. Ja nozare ir tik naudīga, tad slēpšanās ārzonās un slikta izturēšanās pret darbiniekiem ir vēl jo kliedzošāka (lai gan pat nabadzība nevarētu būt par attaisnojumu, lai organizētu biznesu tā, kā to aprakstījuši norvēģu žurnālisti).
Cik gan viegli ir visus pārmetumus norakstīt uz ļaundaru aizkulišu spēlēm! Deputāts Šmits pat interesējās, vai kaut kur ir atrodams saraksts ar žurnālistiem, kas “saņēmuši finansējumu no “norvēģu instrumenta””. Nudien, Norvēģija Latvijā (tāpat kā vēl citās valstīs) daudzu gadu garumā caur grantu programmām ir ieguldījusi ievērojamas summas. Finansēti ar veselības aizsardzību, kultūras mantojumu, cilvēkresursu stiprināšanu, ekonomisko aktivitāšu veicināšanu un citām jomām saistīti attīstības projekti. Tagad nākusi gaismā “patiesība” par šī atbalsta motīviem – tas viss tādēļ, lai atstātu krabjus tikai sev un traucētu deputāta Šmita un viņa domubiedru politisko karjeru!
Ir jābūt apveltītam ar īpaši lielu egocentrismu, lai visā nopietnībā domātu, ka pret savu darbu vērsta kritika ir veselas ārvalstu sabotāžas operācijas rezultāts. Tas, ka šādi domāšanas modeļi dažos cilvēkos eksistē, pats par sevi gan nav pārsteidzoši. Tas, ka cilvēks ar šādu domāšanu ir ievēlēts Saeimā, jau ir satraucošāk. Tas, ka cilvēkam, kas izplata šāda veida apgalvojumus, ir ambīcijas uz ministra amatu, jau ir pavisam nopietni.
Krabju lieta turpinās. Vēl ne tuvu nav izsmeltas arī iespējas savu taisnību meklēt starptautiskās institūcijās – pašlaik konflikta risināšanā ir iesaistīta arī Eiropas Komisija. Kā tas viss beigsies, vēl nav zināms. Bet tikmēr atsevišķi vietējie politiķi augļus cenšas ievākt jau tagad. Ja Latvija šinī strīdā uzvarēs, viņi to uzdos par savas kompetences un principu pierādījumu. Ja zaudēs, varēs stāstīt aizvien fantastiskākus stāstus par ārvalstu valdību sazvērestībām pret “patiesajiem” Latvijas interešu aizstāvjiem. Šajā retorikā traucēklis nav tas, ka par “Latvijas interesēm” tiek dēvētas tik šaubīgas biznesa darbības.
Komentāri