dzīvokļu apsaimniekošanas kooperatīva ”Birzītes 6” pārvaldniece
Drīz sāksies kārtējā apkures sezona. Iepriekšējā iedzīvotājiem nebija no smagākajām, jo siltās ziemas dēļ apkure sanāca lētāka nekā iepriekš.
Nākamā ziema nesolās būt viegla, jo apkures tarifi būs jūtami lielāki. Ja vēl ziema atnāks aukstāka nekā pērnā, tad gan namu apsaimniekotājiem, gan iedzīvotājiem priekšā liela galvas lauzīšana, kā savilkt galus.
Situāciju sarežģī arī tas, ka dzīvokļus daudzi iegādājušies kredītā. Šie maksājumi jākārto laikus, lai dzīvokli nezaudētu, un reizēm naudas nepietiek, lai norēķinātos ar kooperatīvu. Daļai, kura no īpašniekiem dzīvokļus nomā, jāmaksā īres nauda vairāki desmiti latu mēnesī.
Ļoti mainās iedzīvotāju sastāvs. Savulaik dzīvokļus sapirkās tie, kam bija nauda. Pēc tam ielaida īrniekus, taču ne vienmēr ar tiem veicās, daļa tikai sagādāja zaudējumus. Tagad ne viens vien, kam dzīvoklis nav vajadzīgs, to pārdod. Nāk iekšā jaunas ģimenes.
Daļa iedzīvotāju līdz noteiktajam datumam nesamaksā, nevaram pilnībā norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. Tie bez žēlastības mums uzliek soda naudas.
Ir arī tādi, kuri maksā neregulāri, ne katru mēnesi, bet vairākas reizes gadā, tad, kad sagādāta nauda. Tad nu kooperatīvs iznāk kā tāds bezprocentu naudas aizdevējs. Lai tādu iespēju samazinātu, šādiem īrniekiem piemērojam soda naudas, kaut tās nav lielas, tomēr disciplinē. Kādi 15 procenti īrnieku pa reizei paliek parādā. Pastāvīgo nemaksātāju nav tik daudz. Apkures avansa maksājumus vasarā kārto ap 70 procentiem īrnieku. Lielākā daļa saprot, ka ir izdevīgi maksājumu slodzi sadalīt starp ziemas un vasaras mēnešiem.
Līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem abpusēji pamatvilcienos tiek pildīti. Sastrīdējāmies gan ar SIA ”CB”, līgumā paredzēts, ka mēs saņemsim naudu par maksājumu iekasēšanu. Taču to neesam saņēmuši.
Neesmu apmierināta ar sētniekiem. Mēs nespējam viņiem piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, ne veselības apdrošināšanu, ne veseļošanās piemaksu pie atvaļinājuma. Apkopjamās teritorijas ir lielas. Rudens pusē darbā atgriezīsies bijusī sētniece, tad aprūpes zonu samazināsim. Kādreiz mums bija labas sētnieces, pat pilsētas konkursā tika apbalvotas. Jāmēģina bijušo situāciju atjaunot.
Problēma arī tā, ka mūsu īrnieki ne vienmēr attiecībās ar sētniecēm ir taktiski, aizrāda ne tikai pelnīti, bet itin bieži arī nevietā. Daža sētniece teikusi, ka nereti nācies paraudāt, bet apnīkot taču. Daļa īrnieku saskata, ka sētnieces strādājušas labi, taču grib, lai strādā vēl labāk. Bet ir taču kaut kāda iespēju robeža.
Ar naudu mums jāknapinās, nevaram atļauties atvaļinājuma laikā pieņemt atvietotājus. Arī grāmatvedei atvaļinājums iznāk saraustīts, tā laikā vairākkārt pa pusei dienas jābūt darbā.
Aktuāla problēma kooperatīvā ir pašpārvalde. Runa ir par namu vecākajiem, pilnvarotajiem un valdi. Pilnvarotie ir atsaucīgi, ja viņus iesaista kādā akcijā. Tā bija ar ūdens skaitītāju rādītāju pārbaudi, ko veicām vienlaicīgi, lai konstatētu grēciniekus, kuri jauc kopējā ūdens patēriņa uzskaiti. Nekad nav iespējams visu valdi uz sēdēm sapulcināt pilnā sastāvā. Katrs ņemas ar saviem darbiem, dažs pat vairākiem, lai izdzīvotu. Valde parasti sanāk nepilnā sastāvā, darbs un lēmumu kvalitāte no tā cieš. Pašpārvaldes posmiem vajadzētu nākt ar iniciatīvu, ko un kā darīt, jo pārvaldniece ir tikai lēmumu izpildītāja. Jo pašpārvalde pasīvāka, jo man vairāk jānāk ar savu iniciatīvu. Par to arī nereti saņemu pārmetumus. Redzu, ko vajag izdarīt, bet pēc tam saka, kur par to lemts, kur lēmums protokolēts.
Gandrīz neiespējami sasaukt māju sapulces, lai sanāktu vairāk nekā puse iedzīvotāju. Citādi jau lēmumu nevar pieņemt. Valmieras ielas 25. nama siltummezglā vajadzētu nomainīt ekonomiski neizdevīgu sūkni. Sapulci sasaukt līdz šim nav izdevies. Dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu būt aktīvākiem, sanākt un izlemt, ko viņi vēlas, kas nepieciešams. Taču nekā. Tikai pēc tam rūc un ir neapmierināti. Tas ir viens no kooperatīva mīnusiem, ka nevar sasaukt balsstiesīgu vairākumu. Līdz ar to zūd rīcības iespējas. Dzīvokļu pārvaldei ir priekšrocība – tā var noteikt tādu īres naudu, lai nosegtu visus izdevumus. Mums par to jālemj pašiem īrniekiem.
Jā, nauda plūst prom straumītēm vien. Kaut vai kanalizācijas uzturēšana. Nereti tā aizsērē, arī īpašnieku nolaidības dēļ. Cik lupatu vien netiek iepludināts. Un katrs speciālās automašīnas izsaukums, lai aizsērējumus likvidētu, prasa desmitiem latu. Latu desmitus sareizinot ar izsaukšanas reizēm, sanāk jau latu simti.
Iekšpagalmi joprojām ir mūsu nesakārtotā vieta. Šovasar likvidējām vairākus desmitus pašu lielāko bedrīšu, uzlikām asfalta ielāpus. Un tad zvanīja no ”Latvijas Pasta”, vai mēs nevarot aizbērt to lielo bedri Valmieras ielas 25. nama galā, kur ir pasta kastīte. Uzskatu, ka nevaram to darīt par mūsu iedzīvotāju naudu, jo pa šejieni galvenokārt brauc automašīnas uz tuvo veikalu, arī citas, ne mūsu iedzīvotāju. Tīri vai šķīrējtiesas darbs, lai pieņem lēmumu, kuram te jāuzklāj asfalts.
Aktuāls ir automašīnu stāvvietu jautājums. Visus pagalmus pārvērst autostāvvietās uz zaļās zonas rēķina arī nav prāta darbs. Nereti visapkārt namiem ir mašīnu rindas, taču īstajā autostāvvietā – pāris auto. Dažs savu transportu novieto pat ieejas durvju priekšā. Slinkums? Nekaunība? Jaunu autostāvvietu iekārtošana ir problemātiska. Dažai ģimenei ir divas, trīs automašīnas. Bet citas ņēmušas kredītu un iegādājušās garāžas. Kāpēc lai tās maksātu savu daļu no kopējās naudas par autostāvvietas iekārtošanu, ja tām tādas nav vajadzīgas? Kur izeja? Mašīnu rindas pie namiem būtu mazākas, ja, tāpat kā par dzīvokļu remontiem, ne jau nabadzīgie ļaudis, domātu par garāžu sarūpēšanu.
Laba ir pilsētas domes iniciatīva atbalstīt iekšpagalmu iekārtošanu ar noteiktu naudas summu, ja ir namu apsaimniekotāju līdzfinansējums. Ja nepaspēsim piedalīties šogad, izmantosim ziemu, lai nākamgad šādu atbalstu saņemtu.
Sarunas nobeigumā der atcerēties, ka tieši pirms septiņiem gadiem, 2001. gada 27. augustā, Uzņēmumu reģistrā parādījās ieraksts par dzīvokļu apsaimniekošanas kooperatīva ”Birzītes 6” nodibināšanu. Pierakstījis Verners Rudzītis
Komentāri