Valdošā koalīcija top, un, visticamāk, tā tiks apstiprināta Saeimā, jo kopā ar tagad jau neatkarīgā deputāta Oļega Burova balsi tai būs 53 deputātu balsis.
Apvienotais saraksts (AS) tomēr nepiedalīsies, jo valdības veidotāja Evika Siliņa un Jaunā Vienotība (JV) nav ievērojusi viņu piedāvāto valdības modeli. Patiesībā šis modelis tā pati vecā valdība vien bija, jo AS nespēj atteikties no Nacionālās apvienības (NA) valdībā jeb, citiem vārdiem sakot, šis piedāvājums bija kā ultimāts slēptā formā. Jā, tagad valdībā būs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas nemaz nepriecē. AS bija kategoriski pret ZZS, bet NA – pret “Progresīvajiem”, kuru tēlu NA publiskajā telpā rūpīgi veidojuši par lielu bubuli, par Kremļa partiju utt.
Jāpiekrīt komentētāja Aivara Ozoliņa žurnāla “Ir” 7. septembra numurā par koalīciju rakstītajam, ka “Avens ārā, Lembergs iekšā”. Pēc visiem NA un AS ultimātiem pašreizējais iespējamais valdības sastāvs laikam gan ir neizbēgams, ja negrib saistīties ar Šleseru un Rosļikovu. Turklāt jāatgādina, ka Pjotrs Avens kā viens no Putina baņķieriem un viņam pietuvinātais ir ne tikai Eiropas Savienības, bet nu jau arī Apvienotās Karalistes un ASV sankciju sarakstā. Pagājušā gada 24. februārī, kad Putins paziņoja par iebrukumu Ukrainā, Avens kopā ar citiem diktatora domubiedriem bija Kremlī. Bet tas ne brīdi nav mulsinājis ne Apvienoto sarakstu, ne Nacionālo apvienību.
Tagad top valdības deklarācija, tiek runāts par ministru portfeļiem, būs arī rīcības plāns. Jācer, ka šie dokumenti, kā solījusi Evika Siliņa, būs īsi un konkrēti un ik pa pusgadam vai gadam tiks papildināti. Tiesa gan, viens izskanējušais uzvārds vismaz sociālajos tīklos ir sacēlis vētru – proti, jurists, ZZS Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, iespējams, būs kultūras ministrs. Viņa biogrāfija tiek aktīvi apspriesta – piemēram, tas, ka viņš komunistiskajā partijā iestājās 1982. gadā, ka bijis viens no Ingrīdas Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” veidotājiem un no tās ievēlēts 12. Saeimā, bet pēc izstāšanās no šīs partijas pievienojās ZZS pirms pieciem gadiem, laikā, kad pret Lembergu jau notika tiesvedība. Viņa jurista darbs pirms iesaistīšanās politikā, arī darbs Satversmes tiesā īpaši netiek apspriests, toties parādās rakstu fotogrāfijas, kurās 2014. gadā viņš par karu Ukrainā sakot, ka tas ir pilsoņu karš un ka vieni palīdz vienai pusei, citi – otrai pusei. Kūtris arī esot šaubījies, vai vajag nojaukt Uzvaras pieminekli Rīgā. Lai kā tur būtu, viņa kandidatūra kultūras ministra amatā neizskatās laba un pareiza izvēle – vēl jo vairāk tādēļ, ka Kultūras ministrija ir arī mediju pārraudzītājs. Bet valdības top, acīmredzot ZZS nāksies pierādīt, ka nedzīvo Lemberga vēlmju pavadā, bet “Progresīvajiem” apliecināt, ka izauguši no pusaudžu vecuma politikā. Savukārt Evikai Siliņai un viņas partijai būs rūpīgi jāseko, lai ierosinājumos, lēmumos un balsojumos nebūtu Lemberga projektu un vajadzību.
Tikmēr pasaulē nav kļuvis mierīgāk. Krievijas uzsāktā plašā iebrukuma laikā kopš 2022. gada 24. februāra Ukrainā krituši gandrīz 270 tūkstoši Krievijas armijas karavīru, bet Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks antikrīzes jautājumos Mihails Podoļaks tviterī ierakstījis skarbus un rūgtus vārdus par tās ANO komisijas, kurai jāizmeklē Krievijas pastrādātie kara noziegumi Ukrainā, vadītāja Ērika Meses sacīto. Proti, Mese ir paudis, ka nesaskata Krievijas nolūku pastrādāt genocīdu pret Ukrainas pilsoņiem. Podoļaks ironizē, ka, protams, Krievija ir ieradusies Ukrainā ” nogalināt ar mīlestību” un raķetes tā “laipni lido uz Ukrainas ciemiem un pilsētām”. Energosistēmas iznīcināšana, lai iedzīvotāji ziemā nosalst, esot nejaušība, bet ciemu un pilsētu nolīdzināšana līdz ar zemi, pēc Meses domām, acīmredzot esot pieļaujamā “genocīda robežās”. Un Podoļaks piebilst, ka, protams, pagaidām Krievija vēl neuzvedas tā kā uzvedās Ruandā, kur nogalināja miljoniem cilvēku. “Putins smeļas sev spēkus Rietumu vājumā. Demokrātiskajai pasaulei jābūt saliedētai kā vēl nekad. Neticami, ka vēl 30 gadus pēc PSRS izjukšanas un gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc tā, kad pie varas ir Putins, Rietumu politiskā elite joprojām nav sapratusi dažas elementāras lietas par Krieviju,” raksta Podoļaks savā blogā.
Savukārt mums Latvijā jāatceras, ka vārda “drošība” skandināšana rītā un vakarā, pieminot to vai ik sarunā, piemēram, par valdības veidošanu, šo drošību nenesīs. Varbūt mūsu varas elite varētu kaut Pjotram Avenam atņemt laipni piešķirto pilsonību?
Komentāri