Cēsīs septembrī uzstājās Dr. ģeogr. Gunta Kalvāne, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece, lai runātu par sezonalitāti.
Daba un cilvēks
Ēst tikai vietējos dārzeņus, tas pie mums tagad ir populāri. Mēs gaidām pirmās zemenes un vēlamies, lai tās būtu Latvijā audzētas, kaut arī tās nav tik garšīgas kā citas. Kad tirgū prasām pārdevējai, vai tās ir Latvijas, viņa sakrusto rokas un dedzīgi atbild: “Jā, jā!”.
Ēst sezonāli – tas ir ļoti izplatīti. To mācām jau bērniem, aicinot uzzīmēt, ko parasti ēd jūnijā un jūlijā un ko ģimenē ēdīs decembrī. Sezonas – tās ir periodiskas svārstības, kas notiek gadu no gada, tās var prognozēt. Tās notiek kalendārā gada ietvaros. Sezonām ir sākums un beigas. Jau tagad mēs zinām, kad būs pavasara sezona un ka tai sekos vasaras. Zinātnieki pēta sezonas, par tām uzzina sabiedrībā, bet tikpat labi var teikt, ka cilvēki paši zina pastāstīt par sezonām. Jau pirmatnējais cilvēks bija labs sezonu pazinējs. Tagadējā dzīve gan ir citāda, jo cilvēks spēj ražot un vienas sezonas ieguvumi var palikt pāri nākamajai. Pētījumi nepieciešami tāpēc, lai prognozētu patēriņu.
Ietekme uz dzīvi
Varētu šķist – kāda mūsdienās starpība – vai ārā ir dzeltenas lapas, vai arī šobrīd ienākas pirmās zemenes? Ja labi padomā, sezonalitāte ietekmē visu mūsu dzīvi. LU akadēmiskajā datu bāzē var uzzināt par 33 dažādām sezonām. Tajā skaitā ir ne tikai ar pārtikas lietošanu saistītās sezonas. Ir pludmales sezona un medību sezona, mūsdienās runā arī par televīzijas sezonām, kad cilvēki sagaida noteiktas pārraides. Ir sporta, medicīnas un brīvdienu sezonas. Veikali rīko atlaižu sezonas. Visu ikdienas pieredzi varētu salikt sezonu griezumā. Ir izpētīts, ka 11 procentiem cilvēku sezonas iepirkšanās trakums sagādā lielas galvas sāpes.
Gadalaiku maiņas arī nosaka sezonas. Tad cilvēki vairāk var saslimt ar noteiktām slimībām. Svarīgi to apzināties medicīnā, lai prognozētu, kas būs nepieciešams slimnieku aprūpē. Vistipiskākās Latvijā ir divas – gripas sezona, kas nereti pārvēršas pandēmijā, un ērču encefalīta sezona. Šogad ērces bija sevišķi aktīvas. Medīcīnas iestādēm potes bija vajadzīgas vairāk. Ir sezonālās depresijas vai arī cilvēkiem parādās depresiju iezīmes. Tad vairāk darba ir psihoterapeitiem. Viņiem labi zināmas ir Ziemassvētku, dzimšanas dienu pašnāvības domu sezonas. Tad daļai cilvēku paliek ļoti skumji un depresija ir klāt.
Miega un pelnīšanas sezonas
Zinātnieki izpētījuši miega sezonas. Ziemā guļam vidēji par pusotru stundu vairāk nekā vasarā. Arī laimei ir sezonalitāte, jo kurš gan ir laimīgs visu cauru gadu? Ja pajautāsiet – cilvēki teiks, ka pārsvarā laimīgi ir vasarā. Taču laimes sajūta daudzējādā ziņā atkarīga no tā, kurā mēnesī cilvēks ir dzimis. Tas ir zinātniski pierādīts. Piemēram, maijā dzimušie apgalvos, ka maijs ir vislaimīgākais.
Katram, kurš kaut ko tirgo, sezonalitāte jāņem vērā, jo ir naudas pelnīšanas sezonas. Visvairāk naudas iedzīvotāji tērē pirms Ziemassvētkiem, jo tas ir arī tā sauktās 13. algas saņemšanas laiks, un ļoti daudz naudas tiek tērēts dāvanām, īpaši bērniem. Vieniem ir tēriņi, citiem karstākais darba laiks, piemēram, gatavojot oriģinālas dāvanas, ko piedāvāt tirgū. Janvāris un februāris tirdzniecībā ir klusākie mēneši, taču šajā laikā cilvēki tiecas dzīvot tīrāk, labāk pērk tīrīšanas līdzekļus. Trešdienas pēc veiktajiem pētījumiem ir tirdzniecības darbiniekiem vislabākās, jo tajās visvairāk izdodas notirgot.
Dzimstība, mirstība un kāzas
Pavasarī dzimst vairāk bērnu. Šo sezonalitāti svarīgi zināt slimnīcām, jo tad vairāk būs nepieciešama mediķu palīdzība. Ja 60. gados visvairāk dzima vasarā, tad pēdējos 15 gados bērni vairāk dzimst martā. Tie ir jūlijā un augustā ieņemtie. Mēs esam urbānā sabiedrība, kurā lielākā daļa dzīvo pilsētās. Laikos, kad pārsvarā dzīvi noteica lauku ritmi, bērni dzima rudenī. Tad bija svarīgi, lai bērns pa ziemu apveļas un pavasarī māmiņa atkal var doties strādāt. Tagadējiem pilsētniekiem vēls rudens ir stresainākais laiks gadā, kad jāgatavo atskaites. Tad daudz mazāk pievēršas bērna plānošanai. Taču zinātnieki izpētījuši sievietes patieso sezonalitāti. Septembris un oktobris ir vislabākais laiks bērna plānošanai. Sieviete vasarā labi atpūtusies, no dārzeņiem un augļiem uzņēmusi daudz vitamīnu, viņa spēs iznēsāt bērniņu.
Mirstības līmenis visaugstākais ir ziemā, īpaši janvārī. Pēdējo simts gadu laikā tas nav mainījies. Pie tam lielākoties cilvēki pamet šo pasauli piektdienās un sestdienās. Iznāk tā, ka cilvēki arī šajā brīdī ir ļoti apzinīgi. Darba nedēļā pastrādāts, tikai tad var aiziet aizsaulē. Ar mirstības sezonalitāti ikdienā visvairāk ir saistīti pašvaldību sociālie dienesti. Tiem nepieciešami pētījumi, jo jāprognozē sociālo pabalstu izmaksas.
Ja kādreiz kāzu sezona bija rudenī, tad tik svinēja – ēda un dzēra kāzās trīs dienas, tad mūsdienās dzimtsarakstu nodaļās vislielākā noslodze ir jūlijā un augustā.
Mairita Kaņepe
Komentāri