Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, izskan ekspertu ieteikumi, kā vērtēt deputātu kandidātu un viņu partiju solījumus padarīt dzīvi labāku. Manuprāt, ir vēl divi jautājumi, par kuriem, galu galā, gan lems Saeima, bet kuri diez vai tiks risināti, neuzklausot pašvaldību viedokli. Tie ir jautājumi, kuri var ietekmēt gan visu Latvijas iedzīvotāju, gan katras pašvaldības dzīvi. Proti, tas ir jautājums, vai valstij jāpārņem visas vidusskolas un ģimnāzijas savā pārziņā, un jautājums, vai turpmāk Valsts prezidentu ievēlēs elektoru kolēģija – 100 Saeimas deputāti un 100 pašvaldību vadītāji.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis intervijā “Latvijas Avīzei” nesen sacīja: “..ja es varētu ne tikai ieteikt risinājumu, bet to arī īstenot, tad valsts pārņemtu vidusskolas, sākot no valsts ģimnāzijām.” Protams, šobrīd tā ir tikai vēlme, tomēr ir skaidrs, ka diskusijas par šo jautājumu vēl būs un ka pašvaldībām ir un būs ietekme šajā jautājumā. Kā zināms, pašvaldībām veicamo darbu apjoms lēnām aug, bet finansējums gan ne, un skolu uzturēšana nav lēts prieks. Turklāt vidusskolu un ģimnāziju pārņemšana atrisinātu mūžīgo jautājumu par “labajām” un “sliktajām” skolām un par to, ka pašvaldības atšķirīgi izprot izglītības reformu. Protams, cēsnieki nevar žēloties par savām skolām, tomēr jāsaprot arī, ka pašvaldības maciņš nav bezizmēra.
Savukārt jautājums par to, vai Valsts prezidentu vajadzētu vēlēt elektoru kolēģijai, ir jautājums par to, cik lielā mērā prezidents pārstāv Latvijas vēlētājus un arī par pašvaldību vadītāju atbildību savu vēlētāju priekšā. Grūti iedomāties, ka pašvaldības vadītājs elektoru kolēģijā, balsojot par Valsts prezidenta amata kandidātu, pilnībā var atļauties neuzklausīt novada vai pilsētas iedzīvotāju viedokli. Jā, neuzklausīt jau var, bet risks zaudēt vēlētāju uzticību un nākamajās vēlēšanās zaudēt gan vietu, gan amatu domē būs augsts.
Saprotu, ka pirmajā brīdī šie divi jautājumi pašvaldības deputāta vai vadītāja amata kandidātam var izskatīties mazāk svarīgi par ielu remontiem, ūdens kvalitāti un daudziem citiem ikdienas jautājumiem. Tomēr, manuprāt, pašvaldības ir tās, kas var mazināt daudz apspriesto plaisu starp varu un tautu, starp iedzīvotāju un politiķu ikdienas dzīvi. Nav tā, ka pašvaldība nevar neko, un domāju, cēsnieki ir pārliecinājušies, ka tā dēvētajos “likuma ietvaros” pašvaldība var daudz izdarīt un ietekmēt, ja vien vēlas. Tad kādēļ gan nemazināt plaisu starp tiem, kuri “tur augšā” kaut ko lemj, un iedzīvotājiem “te lejā”?! Vēl jo vairāk tādēļ, ka Pašvaldību savienība nav tā organizācija, kuras balsij nebūtu svara, un katrs pašvaldības vadītājs, ja vien to grib, var ietekmēt ne tikai savā pašvaldībā notiekošo.
Komentāri