Maijā beigās, kad Cēsīs būs jaunradītās koncertzāles pirmā dzimšanas diena, notiks vērienīgi rīkots latviešu mūzikas koncerts. Šajā notikumā gaidīti arī viesi, valstu vēstnieki Latvijā. Ciemiņi aicināti, jo pati Latvija grib palepoties ar labākajiem sasniegumiem kultūrā, arhitektūrā, veikumu 21. gadsimtā. Tagad, kad Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, tās uzdevums ir iedvesmot citus Eiropā.
Vidzemes koncertzāle “Cēsis” pirmā darbības gada laikā lika runāt. Cēsis apmeklējuši ļaudis arī no attālākiem novadiem. Ar televīzijas un radio starpniecību kultūras notikumi Cēsīs bijuši skatāmi pārraidēs vai klausāmi reportāžās.
Savu nozīmīgu artavu lielā koncertnama un tā iespēju popularizēšanā devusi A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, jaunajiem mūziķiem rīkojot Vidzemes un Latvijas mēroga konkursus. Tie notikuši visās četrās koncertzāles zālēs. Mūzikas skola Cēsīs un Cēsu Kultūras un tūrisma centra pūtēju orķestris “Cēsis” kultūras tūrisma robežas paplašinājuši vēl vairāk, radot muzikālus notikumus Baltijas mērogā. Kā koncertzālē skan ērģeles, izmēģinājuši lietuvieši, kā akustiskajā zālē skan pūtēju orķestri un cik piemērota ir skatuve baletam, izmēģinājuši igauņi.
Ieraugot pilsētas centrā kārtējo plakātu, ka šajā sezonā atkal viesosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un solisti, raisās domas – vai tik Cēsu skatuve nav kļuvusi par orķestra mūziķu otro “darba vietu”. Pirms gadiem tas liktos visai neticami, bet ne tagad. Tagad maijā, pirms uzstāšanās Parīzes Elizejas lauku teātrī, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Nacionālais simfoniskais orķestris sagatavoto programmu atskaņos Cēsu akustiskajā zālē.
Kā tagadējais mākslas un mūzikas ūdenskritums atbalsojies pilsētā, mūsos? Cēsnieki arvien bijuši kritiskie skatītāji. To labi ielāgojuši mūziķi, aktieri, gleznotāji, pirms iegriezties pie klausītājiem un skatītājiem Cēsīs. Cēsīs kultūras darbiniekiem arvien bijušas rūpes, kā rast arvien ko jaunu, pārsteidzošu, lai kultūras dzīvei piesaistītu uzmanību. Viņiem gadiem bija zināma pilsētnieku sarunās rūpīgi slīpētā tēze: “Cēsīs nekas nenotiek”, lai tad iesēstos auto un aizbrauktu uz teātri vai koncertiem Rīgā. Vienīgi Cēsu Mākslas festivālu vasarās šī tēze zaudēja nozīmi.
Ko tauta runā tagad, šosezon, kad zem viena jumta intensīvi strādājuši amatiermākslas nams, skolas nams un koncertzāle ar izstāžu zāli. Katra iestāde turējusi savu karogu. Ir bijis daudz mīļu, lokāli veidotu pasākumu un tik vērienīgu, ka grūti noticēt – tas notiek Cēsīs un skatītājiem zāle par mazu.
“Nav tik daudz naudas, lai staigātu pa visiem koncertiem,” jaunākais, kas nonācis līdz Cēsu kultūras darbinieku ausīm.
Mairita Kaņepe
Komentāri