Kā mums patīk reformēt! Premjers Māris Kučinskis atzinis, ka Latvijā vēlreiz nāksies reformēt slimnīcu sistēmu, lai noteiktu, kura slimnīca sniedz kādus pakalpojumus, jo visām ārstniecības iestādēm visu pakalpojumu sniegšanai naudas nepietiks. Kāds brīnišķīgs jaunums! Izrādās, tas nav zināms! Tad jājautā, kā notiek naudas sadale, ja nav zināma šāda informācija.
Ministru prezidents skaidrojis, ka slimnīcu jomā situācija esot savā ziņā līdzīga kā ar skolām, proti, ja iedzīvotāju skaits būtiski samazinās, nevar gaidīt, ka šādās vietās tiks sniegts pilns pakalpojumu spektrs.
Varbūt kādam beidzot jāuzņemas politiskā drosme un skaidri jāpasaka, ko varam atļauties, ko ne. Pateikt skaidri, ka tas un tas jāslēdz, jo visu pavilkt tiešām nevaram. Taču nē, labāk tur muļļāt riņķī, apkārt, lai process būtu bezgalīgs. Tā mūžīgi reformējam medicīnu, izglītību, tērējot naudu koncepciju, stratēģiju, plānu un neskaitāmu citu dokumentu izstrādē, kuriem realitātē nav nekādas nozīmes.
Domājot par reformām, derētu ņemt vērā sociālos tīklos lasīto atziņu, ka, sarūkot iedzīvotāju skaitam, derētu samazināt arī valsts pārvaldes aparātu. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā sadaļā “Kontakti” atrodams vairāk nekā 200 uzvārdu. Katrs pats var padomāt, daudz vai maz un cik kvalitatīvs viņu darbs.
Par viņu darba rezultātu ļoti labi liecina plaši diskutētie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti. Līdz kaut kam tādam vajag aizdomāties!
Man patīk šis vārds – nekavējoties. Vai tas nozīmē, ka pēc sūdzības saņemšanas pedagogs tiks tūlīt atbrīvots no darba? Vai ierēdņi padomājuši, cik izmaksās tiesvedības, ja šādi atlaistie pedagogi sniegs prasību tiesā, pieprasot ne tikai atlīdzināt par piespiedu darba kavējumu, bet arī krietnu morālo kompensāciju? Un kādā no tiesas līmeņiem gan jau uzvarēs, kaut vai Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesā.
Komentāri