Kas ir laulība, ikvienam vajadzētu būt saprotamam, nu vismaz tam, kā šī vārda jēdzienu izprot Latvijā. Tā ir valsts aktos reģistrēta sievietes un vīrieša kopdzīve, kas paredz abiem iesaistītajiem juridiskas saistības. Kas ir ģimene? Lūk, par to joprojām nav precīza, likumā ierakstīta formulējuma.
Par ģimenes jēdziena apstiprināšanu juridiskā valodā diskutēts ik pa laikam. Īpaši karsta viedokļu apmaiņa un strīdi atsākās pēc tam, kad pagājušajā novembrī Satversmes tiesa norādīja, ka valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. Tajos iesaistījušies politiķi, nevalstiskās organizācijas, tradicionālie mediji, par feisbuka un tvitera aktīvistiem pat nerunājot.
Vakar Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanai reģistrēja Satversmes 110.panta grozījumu projektu, ar kuru valsts pamatlikumā paredzēts definēt ģimenes jēdzienu. Likumprojektu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu jeb referendumu “Par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē” iesniedzis “Latvijas vīru biedrības” valdes priekšsēdētājs Andars Ignacs. 110.pantu rosināts izteikt šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību savienību starp vīrieti un sievieti un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.
Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”
Nepretendējot vērtēt piedāvāto grozījumu juridiskās nianses, tomēr nespēju atturēties no neizpratnes. Vai jāsaprot, ka tad, ja mamma vai tētis viens audzina bērnus, viņi gan saņem īpašu valsts atbalstu, bet nav ģimene? Un kā valsts var aizsargāt bērna tiesības augt ģimenē, kurā ir māte sieviete un tēvs vīrietis? Māte, protams, bērnam būs vienmēr, pat ja atteikusies no jaundzimušā. Tas notiek daudz retāk nekā redzam situācijas, kad kaut kur tālumā izgaist tēvs. Kā šādos gadījumos varētu tikt pildīts iespējamais Satversmes pants? Valsts atradīs tēvu un uzraudzīs, lai dzīvo kopā ar bērnu un viņa māti?!
Tā vien šķiet, ka bailēs no viendzimuma pāru attiecību juridiska regulējuma ejam uz kādu citu grāvi. Dīvaini un arī skumji, ka katru cilvēku attiecību niansi gribam aprakstīt un ielikt ciešos juridiskos rāmjos. Ko darīt tiem, kas tajos neiekļaujas?
Nepārprotiet, man arī vislabāk patīk līgava baltā kleitā un līgavainis svinīgā uzvalkā, kas saka jāvārdu dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Taču pasaulē mainās ne tikai tehnoloģijas un to iespējas. Mainās arī cilvēki, mainās izpratne, kā uzturēt un publiskot attiecības. Nu, piemēram, vai pirmskara Latvijā politiskajā saulītē varētu gozēties vīrietis, kurš publiski stāsta, ka līdztekus oficiālajai ģimenei ir vēl citas attiecības un tajās ir bērni?
Komentāri