Bez rezultāta ir noslēdzies konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Kandidātu vērtēšanas komisija nevienu no pretendentiem nebija atzinusi par gana piemērotu, lai virzītu uz nākamo kārtu.
Šāds rezultāts ir neuzticības spriedums pašreizējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, kurš bija viens no tiem, kas pieteicās konkursā. Viņš savulaik ar nepārprotamu Saeimas atbalstu tika apstiprināts amatā, taču nespēja novērst šai iestādei jau pirms viņa tik raksturīgos iekšējos konfliktus. Savukārt vairāki premjerministri (KNAB vadītāja tiešie priekšnieki) tā arī nevarēja vai negribēja iesaistīties situācijas noregulēšanā. J. Streļčenoka atbilsmi amatam pērn vērtēja pat speciāla komisija, kuras atzinums bija kopumā pozitīvs. Tanī pašā laikā KNAB priekšnieks, mēģinot atbrīvoties no darbiniekiem, ar kuriem viņš nespēja saprasties, vairākkārt nodemonstrēja, ka viņa iestāde nespēj juridiski precīzi darbiniekus atlaist no darba. Tiesa vairākkārt atcēlusi rīkojumu par priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata. Nupat tiesa lēma arī par to, ka iestādei ir jāmaksā kompensācija bijušajam Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.
J. Streļčenoka pilnvaru termiņš beidzas 17. novembrī. Arī viņš ieies vēsturē nevis kā panākumiem bagāts cīnītājs pret korupciju, bet gan kā vēl viens KNAB priekšnieks, kuru pieveica paša vadītā iestāde. Dažas lielākas korupcijas lietas gan ir bijušas, ieskaitot tagadējo izmeklēšanu saistībā ar partiju nelikumīgu finansēšanu, kurā aizdomās turētā statuss piemērots nu jau bijušajam Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam un vēl citām personām. Tomēr pat šī lieta neatsver to, ka KNAB darbu par efektīvu saukt nevar. Un ne jau tikai iekšējās nesaprašanās dēļ. Arī citkārt KNAB laiku pa laikam ir sarīkojis pa kādai lielāka mēroga operācijai, tomēr krietni mazāki panākumi ir ar aizdomās turēto notiesāšanu. Taču tieši notiesājošs spriedums ir svarīgākais indikators tam, kā strādā KNAB. Ja izmeklēšana ir veikta pamatīgi un precīzi, tad ir jābūt savāktiem arī pārliecinošiem pierādījumiem, ka ciet saņemtā amatpersona nudien ir izdarījusi to, par ko tiek turēta aizdomās. Savukārt, ja lieta iestrēgst vai pat klusām tiek izbeigta, tas liecina, ka pierādījumi par nelikumībām nav bijuši pietiekami un visas krāšņās iepriekšējās darbības ar kratīšanām un aizturēšanām ir bijusi vien izrāde.
Laiks, kad beidzas viena iestādes vadītāja pilnvaras, taču nākamais vadītājs vēl nav izvēlēts, varētu būt piemērots, lai pārdomātu, vai nav nepieciešams kaut ko KNAB struktūrā mainīt. Protams, var jau cerēt, ka nākamais priekšnieks spēs paveikt to, kas iepriekšējiem neizdevās. Tomēr īpaši paļauties uz šādām cerībām nevajadzētu. Nav jau tā, ka tikai J. Streļčenokam vienam pašam bija problēmas attiecībās ar iestādes darbiniekiem. Smagi gāja arī viņa priekštecim Normundam Vilnītim. Publiskajā telpā ir izskanējuši viedokļi, ka KNAB vajadzētu sadalīt un tā galvenās funkcijas – korupcijas apkarošanu un partiju finanšu uzraudzību – nodot citām atsevišķām valsts iestādēm. Jebkurš risinājums, kas varētu mainīt KNAB pašreizējo iekšējo dinamiku, ir apsvēršanas vērts. Tomēr nav jau tā, ka lielākās problēmas radītu iestādei uzliktās funkcijas. Ir vērts apskatīt arī KNAB hierarhiju, dažāda līmeņa darbinieku pilnvaras, pienākumus un snieguma izvērtēšanas kārtību.
Otrs iemesls, kāpēc konkursa iznākums pelna uzmanību, protams, ir tas, ka rezultāta nav. Šis gan nav bijis tas gadījums, ka ietekmīgas valsts iestādes vadītāja amats potenciālos kandidātus neinteresē. Citkārt ir bijis tā, ka atbildība ir krietni lielāka nekā ieguvums un labākie potenciālie kandidāti labprātāk izvēlas darboties privātajā sfērā. Šoreiz pieteicās pat desmit pretendenti. Protams, pieteikumu skaits vēl neko nepasaka par kandidātu kvalifikāciju un potenciālu. Neviens no pretendentiem nav atzīts par tik nederīgu, lai netiktu virzīts uz konkursa otro kārtu. Pat otrā kārta negarantē pretendentam brīvu ceļu uz KNAB priekšnieka amatu, līdz ar to ir jādomā, ka komisijas iebildes ir bijušas pamatīgas.
Detalizētu informāciju par sava lēmuma pamatojumu amata konkursa komisija nesniedz. Tomēr varianti šeit ir divi: vai nu neviens no kandidātiem pilnībā neatbilda visiem formālajiem kritērijiem, vai arī ir bijušas šaubas par kandidāta piemērotību pēc būtības. KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes vadītājs, jurists Aivars Borovkovs, kurš pats darbojās komisijā, ir izteicies, ka konkursa iznākumu ir noteikusi birokrātija – “ķeksīšu” vilkšana ailītēs. Nevienam kandidātam ķeksīši neesot sakrituši, un līdz viņu vērtēšanai pēc būtības komisija nemaz neesot tikusi. Tanī pašā laikā sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Gundars Jankovs uzskata, ka lēmums nevienu pretendentu nevirzīt tālāk ir “drosmīgs”, jo mērķis nav atrast jebkādu, bet gan labāko iespējamo KNAB priekšnieku.
Izskatās, ka pēc 17. novembra kādu laiku KNAB priekšnieka nebūs, būs tikai viņa pienākumu pildītājs. Tas būs starpbrīdis starp diviem cēlieniem – laiks, kurā būtu gluži vietā izvērtēt esošo situāciju un pārdomāt risinājumus, kā uzlabot KNAB darbu. Ar vadītāja nomaiņu vien var nebūt līdzēts.
Komentāri