Nedēļu pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām diskusijas par dažādiem jautājumiem vairāk vai mazāk ir saistītas ar tām un to, cik labi izskatās viens vai otrs EP deputāta kandidāts un viņa partija.
Tomēr paziņojums, ka nākamā gada pašvaldību vēlēšanās kopā startēs Aināra Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” un bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševics, ir vērtējams daudz nopietnāk.
Manuprāt, Latvijā prokremliskie spēki cenšas konsolidēties, izmantojot populismu gan ar labējām, gan kreisajām ievirzēm. Mērķis – valdošās koalīcijas izveide, kura kļūs par Kremļa efektīvu “partneri” Baltijā. Nav noslēpums, ka Maskavā Latvija vienmēr tikusi uzskatīta par Baltijas valstu vājāko posmu. Turklāt Latvijā daudzi joprojām ietekmīgi oligarhi savu biznesu ir veidojuši, balstoties uz Krieviju – sākumā neslēpjoties, vēlāk pastarpināti un klusiņām.
Prokremliskās politikas projekts, kas galvenokārt balstās uz krieviem un krievu valodā runājošajiem, Latvijā tomēr ir sabiedrības mazākums, tādēļ izslēdz vienas prokremliskas valdošās koalīcijas izveidošanu. Domāju, Maskavai šodien ir nepieciešams politiskais spēks, kas kā lietussargs nosegs un izmantos gan tos, kas sapņo par PSRS, gan tos, kuri labprāt izmanto Krievijas naudu. Tā vien šķiet, ka šobrīd notiek tāda kā neformālas “lietussarga koalīcijas” veidošanās. Un tautībai tāpat kā valodai, kādā runā tādā koalīcijā ieinteresētie, nav nozīmes.
Izskatās, ka pirmā lielā šo spēku cīņa tiek plānota 2025. gadā, kad notiks pašvaldību vēlēšanas. Mērķi ir acīmredzami: Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes kontrole. Rīga ir Latvijas finanšu un ekonomikas centrs, bet Daugavpils un Rēzekne – Krievijas pierobeža. Ne velti sabiedrībā jau labu laiku mēdz ironizēt, ka Daugavpilī tiek klusiņām būvēta “Daugavpils Tautas Republika”. Tomēr, manuprāt, vēlreiz jāatceras, tāda “neformāla koalīcija” apvieno sevī gan dažādu uzskatu, gan dažādu tautību politiķus un atbalstītājus, ir maldīgi tos meklēt tikai tā sauktajos “kreisajos spēkos”. Tāpat arī ir kļūda domāt, ka Maskava savus ietekmes aģentus meklē tikai Baltijas valstīs.
Kā zināms, šonedēļ Beļģijas un Francijas izmeklētāji veica kratīšanu Eiropas Parlamenta (EP) telpās Briselē un Strasbūrā, kā arī kāda parlamenta darbinieka mājās. Kratīšana ir saistīta ar Krievijas mēģinājumiem ietekmēt EP darbu, kā arī sabiedrisko domu par labu Maskavai. Jau iepriekš publiski izskanējušas aizdomas, ka Krievijas aģenti ir maksājuši vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem, tostarp arī kādam galēji labēji noskaņotam vācu deputātam. Pagājušajā mēnesī Čehijas drošības dienesti atklāja, ka Krievijas sponsorēts tīkls izmanto Eiropas Parlamenta deputātus, lai izplatītu Maskavas propagandu. Arī Beļģijas drošības dienesti ir secinājuši, ka atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti ir saņēmuši atlīdzību par Krievijai draudzīgu viedokļu paušanu. Tādēļ, izvēloties partijas sarakstu, par kuru balsot Eiroparlamenta vēlēšanās, ir ļoti svarīgi saprast, kuras partijas un cilvēki labprāt atbalstīs Kremli – gan ideoloģiska, gan praktiska labuma dēļ.
Komentāri