Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Klient, netraucē man strādāt!

Druva
14:12
21.11.2009
22

Daži stāsti par to, kā darbinieki uztver klientu – kā iebrucēju no citas galaktikas, traucēkli vai tomēr vēlamu ciemiņu? Pēdējā laika novērojumi un viela pārdomām – varbūt pamanīsim ko pazīstamu?

Pirmais stāsts no remontdarbu pasaules, kur pakalpojumu sniedzēji bieži vien tiešā un pārnestā nozīmē nerunā manā – klienta – valodā. Klients, saskaņojot savas vēlmes ar pakalpojumu sniedzēju, sagaida nelielu, vienkāršu skaidrojumu par to, kā darbi tiks veikti un kādas sekas tiem būs – kādi ir riski un kādas ir priekšrocības. Turklāt dažreiz klients pat nevar iedomāties, kas viņam būtu jājautā – pakalpojumu sniedzējam tie patiesībā jāuzmin. Varētu domāt, ka šobrīd jebkura klienta izvēlē noteicošo lomu spēlēs cena un kvalitāte, bet nē – arī pati piedzīvoju situāciju, kad, laikus nesaņēmusi adekvātu skaidrojumu, es konkrētajam uzņēmumam vairs neuzticējos un turpmākajiem darbiem izvēlējos citu firmu. Vai bija tik grūti būt nedaudz atsaucīgākiem, pildīt solījumus un brīdināt mani par darba procesu un sekām? Pakalpojumu sniedzējam iztrūka spējas palūkoties uz darbiem no manas perspektīvas.

Kādu brīdi pavadot attālākos Latvijas reģionos, kur pašapkalpošanās nav ikdiena, manī sarosījās pārdomas par attieksmi. Tāpēc otrais stāsts – kādu vakaru svešā pilsētā dodos pārtikas meklējumos. Ārā sals, tāpēc liels bija mans prieks jau pēc piecu minūšu pastaigas ieraudzīt nelielu pārtikas veikalu. Tajā apsildīju degunu, kādu brīdi padomāju par potenciālo vakariņu saturu un to arī iegādājos. Tikmēr jau pulkstenis jau rādīja liktenīgo vienu minūti pāri astoņiem vakarā, tāpēc, redzot pārdevēju skarbi drūmās sejas, sajutos vainīga. Es viņas kavēju, un tas nekas, ka vēlējos šai veikalā iztērēt vēl kādu latu – darba laiks beidzās un cilvēkiem gribas mājās. Cilvēcīgi. Un procedūra acīmredzami uzvar uz klientu vērsto pieeju. Ņemu to vērā un veikli gribu pazust aiz durvīm, bet ārdurvis jau aizslēgtas. Jautājoši paskatījos uz pārdevējām, cerot tomēr tikt brīvībā, bet izrādās šīs durvis vairs vaļā slēgtas vis netiks – un man tiek norādīts uz sētas durvīm, pa kurām nonāku pavisam citā mājas pusē. Secinājums – grūtāki ekonomiskie apstākļi nebūt nepadara darbiniekus atsaucīgākus pret klientiem. Drīzāk otrādi – rodas iespaids, ka klienti darbiniekus nedaudz kaitina un nekāda īpaša attieksme, vērība vai priekšrocības tiem nepienākas. Cilvēkos lasāms – kā jūs nesaprotat, mums ir grūti, un jūs arī neesat pelnījuši neko labāku.

Trešais stāsts – par pieejamību. Pasūtīju dažas preces saimniecības veikalā, bet pēc attiecīgā termiņa zvana no veikala kā nav, tā nav. Nekas, zvanu pati – balss otrā galā noklausās manu jautājumu, savieno ar citu nodaļu, arī otrā balss noklausās manu jautājumu un, cik dzirdams, steidzīgiem soļiem iet meklēt attiecīgo kolēģi. Viņai stāstu savu situāciju trešo reizi… Tā kā darbiniecei pašlaik nav informācijas, lai man atbildētu, sola rīt atzvanīt. Neatzvana. Esmu neatlaidīga – dienu vēlāk zvanu atkal un atkal skaidroju savu jautājumu trīs personām, līdz visbeidzot man pastāsta, kad aptuveni varēšu saņemt savu pasūtījumu. Var jau minēt, ka varbūt konkrētais veikals vienkārši nav gana augsta līmeņa, tomēr nesen gribēju veikt pasūtījumu no veiksmīga, pietiekami ekskluzīva piegādātāja, bet tam jau labu laiku nestrādā mājaslapa un e-pasts – telefonu atradu tikai caur paziņām. Vai tiešām šis uzņēmums ir pārāk ekskluzīvs, lai klients drīkstētu to uzrunāt? Vai viņam vienkārši negribas klientus? Pēc visām šīm situācijām man radās sajūta, ka uzņēmumu rezultātus un dzīvotspēju grauj nevis kāds liels spēks “no ārpuses” vārdā krīze, bet gan paši uzņēmumi, nespējot sakārtot savu darbu tā, lai klientam būtu viegli un patīkami ar tiem sadarboties. Katram no mums savā uzņēmumā nepieciešams ikdienā piedomāt pie šiem jautājumiem – vai mēs un mūsu darbinieki prot pārslēgt savu skatījumu uz klienta perspektīvu? Kā mēs uztveram klientu – kā traucēkli vai vēlamu ciemiņu, kuru gribam redzēt atkal? Un vai mūsu uzņēmums ir sakārtojis informācijas aprites procesus tā, lai netērētu laiku darbiniekiem un klientiem? Savukārt, ja klienta sajūtas mums tomēr nešķiet īpaši svarīgas, tad mēs sirsnīgi atdodam savu klientu konkurentam, kurš domā savādāk…

Esmu droša, ka tādi mazie “interesantas” klientu apkalpošanas stāsti ir katram no mums – un tie slēpj pavisam skaidras norādes par to, kā mums pilnveidot sava uzņēmuma darbu un savu darbinieku saskarsmi ar klientu. Teju vai katrā uzņēmumā, iestādē, veikalā, kur man ikdienā nākas iegriezties, pamanām pavisam vienkāršas un nebūt ne dārgas lietas, ko varētu uzlabot, lai klients te justos labāk, būtu laimīgāks. Tās nav pārdabiskas spējas – tik vien kā vērīgums, uzmanības “ieslēgšana” klienta frekvencē un uzņēmība mainīties.

Tad ko darīt?! Parasti pirmā doma ir – neko. Pat ja kādam no vadītājiem gribētos būt par gaismas staru klienta ikdienā, darbinieku ierastā domāšana ir ļoti spēcīgi nostiprinājusies, un darbs pie tās mainīšanas nesolās būt viegls. Tāpēc pirmā iespēja ir nolaist rokas, godīgi atzīt un samierināties, ka nu neesam mēs “orientēti uz klientu” un nebūsim arī. Otrā iespēja – nesamierināties. Aktīvi skaidrot katra klienta lomu, nozīmi, iespaidiem un to, ko īsti nozīmē būt orientētam uz klientu. Vadītājiem un darbiniekiem ir pavisam cilvēcīgi jāsadraudzējas ar savu klientu. Klientam ierodoties, darbiniekam jāsāk justies kā namatēvam vai namamātei, nevis (ap)kalpotājam. Un, pavisam godīgi runājot, ja kāds darbinieks nespēj mainīt savu attieksmi – šobrīd viņa vietā ir gatavi stāties kādi 50 citi! Ticu, ka izdzīvos tie uzņēmumi, kuru vadītāji būs apzinājušies klienta sajūtu nozīmi, sakārtojuši un pakārtojuši savus procesus klientam par labu un spējuši pārliecināt par to arī savus darbiniekus. Izklausās neiespējami? Pamēģiniet!

LETA/nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi