Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kino valodā

Mairita Kaņepe
07:14
25.09.2018
16

Īsinot laiku, cilvēki mēdz parunāt par laiku. Retāk par to laiku, kas bijis un pagājis, biežāk par laiku, kas piedzīvots šodien, šovasar – te un tagad. Īsinot laiku, tā var darīt. Taču šādas sarunas aizskalo mirkļus tik ātri, ka tie atmiņā vairs nav atsaucami.
Taču ir un paliek pie cilvēka mirkļi, kurus nespēj aizpūst pat visstiprākais laika viesulis. Kāpēc tā notiek? Ir vērts par to aizdomāties, kad atlicināts kāds mirklītis laika. Es to sev atlicināju, aiziedama uz kino. Uz dokumentālo filmu “Laika tilti”. Īstā kinoteātrī, nevis mājās pie televizora. Telpā ar lielu ekrānu, kurš ļauj ienirt domu dzīlēs un pasargā no sadzīviskiem sīkumiem. Mākslas darbs, kuru tandēmā radījuši divi Baltijas valstu režisori – Kristīne Briede un Andrjus Stonis – manā acu priekšā un domās ienesa ko netveramu – uzskatāmi apjaust laika plūdumu.

Noskatoties filmu, uzzināju to, ko jau zināju – nekas nav mūžīgs. Tad kāpēc vēl tagad – pagājusi nedēļa – atkal un atkal nevilšus nonāku pie domām, kuras ierosināja filma. Tā stāstīja par Baltijas poētisko dokumentālo kino, kas Padomju Savienībā varēja rasties, patei­coties tā sauktajam “Hruščova atkusnim”. “Laika tiltu” režisore un vairums no mums, kas bijām kino zālē, esam dzi­muši pēc šī politiskā atkušņa. Poētiskais dokumentālais kino – cilvēka dvēseles iemūžinā-jums-, izrādās, toreiz veidots ne tikai Latvijā. Līdzīgi strādājuši nedaudzi jauni cilvēki arī Igaunijā un Lietuvā. Tajā laikā, kad propagandas kino bija padomijas ļaužu ikdiena un pati dzīve bija aiz dzelzs priekškara, bija Uldis Brauns, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis un Hercs Franks, režisori, ar kuru dokumentālajām filmām varēja pabarot dvēseli. Filmas apstādināja laiku. Ieelpai.

Dziļi ieelpoju jaunajā poētiskajā filmā, skatot Latvijas vīrus: Uldi, Aivaru un Hercu. Šoreiz ekrānā dokumentēts viņu laiks pirms aiziešanas. Filmai nonākot uz ekrāna, viņi jau ir citā laikā. Skatos un aizdomājos šajā pusē. Tādus Laika tiltus nevar ātri aizmirst. Laika tilti – satriecoša parādība. Ar to, ka var kāpt, bet ne apturēt. Ar to, ka katru brīdi šādi tilti veidojas. Ar to, ka reizēm tavs laiks ir tik tuvu, tuvu.

Apbrīnojami viedi kļūst cilvēki, kas pratuši apzināties un pieņemt dzīves ritumu. Viņi vairs nesteidzas ritumu pārcelt vai pat pārspēt. Tādi cilvēki par laiku nemēdz runāt. Viņi spriež par laika tiltiem, jo tos skaidri mana. Daļu no laika mestiem tiltiem man ļāva pamanīt jaunākais mākslas darbs, pa­sniegts poētiskā kino valodā. Meistarīgs darbs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi