Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Katrs veidojam Latvijas tēlu

Sarmīte Feldmane
09:58
20.06.2023
29

Katrs taču gribam, lai par mums runā labu, patīk dzirdēt uzslavas, nevis nopēlumu par kļūdām, neveiksmēm. Tas šķiet normāli un pašsaprotami. Taču aizmirstam, ka dzīvojam sabiedrībā, savā novadā, valstī un par to teiktais tikpat labi attiecas uz mums katru individuāli. Kad izdzirdam kāda svešinieka sliktus vārdus, saausāmies – tā nav patiesībā, viņš mūs nesaprot, skauž, bet ikdienā paši meklējam un atrodam, un tālāk cits citam nododam Latvijā populārāko vēsti – viss ir slikti. Algas mazas, ceļi neizbraucami, vara nespējīga, ar vardarbību netiekam galā, institūcijās darbinieki neko nesaprot un nemāk, likumi stulbi … Ar uzskaitījumu var pierakstīt pilnu avīzes lappusi.

Protams, nav dūmu bez uguns, tāpat kā    nav ideālas sabiedrības un valsts. Tikai nezin kāpēc iedomājamies, ka    no katla, kurā vārās pašu sarunātais, garaiņi neaiziet pasaulē. Tā ir atvērta informācijai, un katra mūsu sliktā ziņa citviet pasaulē liek domāt – redz, Latvijā jau nekā laba nav, viss slikti. Kā neticēt, ja iedzīvotāji paši tā runā. Un    gribot negribot neatkarīgi no katra veidojas iespaids par Latviju, tās tēls. No nevietā pateikta vārda, no stāstiem par nožēlojamu dzīvi, kuru citi nesakārto, par naudas trūkumu, kuru kāds cits paša vietā nenopelna, no skaudības, ka kāds dzīvo labāk.

Dažādos attīstības plānos, stratēģijās liela vieta ierādīta tūrismam. Nozarei, kas, pēc daudzu domām, bīdīs valsts ekonomiku. Ik pa laikam parādās statistikas dati, kā ceļojam, iepazīstam savu zemi, cik viesu no dažādām tuvām un tālām zemēm viesojušies, cik naudas atstājuši. Skaitļi palielinās. Protams, viss atkarīgs, ar ko salīdzinām un cik patiesi ir pamatdati. Un līdzās statistikai allaž pieminēts, ka svešinieki apbrīno Latviju, tās dabu, viesmīlību, kultūru. Labi, ka viņi nesaprot, ko latviski runājam paši par sevi, kāds ikdienas domās katram ir Latvijas tēls.

Lai izstrādātu Latvijas valsts tēla “missionLatvia” stratēģiju 2024. – 2026.gadam, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra      sadarbībā ar “Tribus Research”    gada sākumā veica pētījumu desmit mērķa valstīs, lai noskaidrotu Latvijas atpazīstamības līmeni. Aptaujāti vairāk nekā 38 tūkstoši Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Dienvidkorejas un Japānas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Latvijas atpazīstamības līmenis mērīts atkarībā no zināšanu līmeņa par Latviju un secināts, ka 5% respondentu par Latviju zina daudz, 36% zina nedaudz, 38% zina tikai nosaukumu un 20% par valsti nezina neko. Noskaidrots, ka 43% aptaujāto zināšanas par Latviju pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušās.

Pētījums atklāj, ka 64% jeb gandrīz divām trešdaļām aptaujāto iespaids par Latviju ir labs. Tādu atbildi visbiežāk norādījuši uzņēmēji, vadītāji, pašnodarbinātie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, vien 2% norādījuši, ka viņiem iespaids par Latviju ir slikts. Vispozitīvākais tas ir Amerikas Savienotajās Valstīts, Lielbritānijā un Vācijā.

Aptaujātie respondenti desmit valstīs norādījuši, ka Latvijas stiprās puses ir skaista daba (56%) un pilsētas (42%). Mazāk nekā puse jeb 41% uzskata, ka Latvija ir tūristiem draudzīga valsts. Tāpat atklājas, ka nedrošība un nabadzība nav Latvijai sevišķi raksturīgas, jo šīs asociācijas norādījuši attiecīgi 14% un 5% aptaujāto.

Tūristiem draudzīga, zaļa valsts, kurā ir, ko redzēt, baudīt – tā domā ārzemnieki. Pētījumā respondentiem tika vaicāts, ar kādām nozarēm viņiem saistās Latvija. 41% atzinis, ka visbiežāk Latvija saistās ar tūrismu, otrā populārākā atbilde (22% gadījumu) bijusi pārtika un kulinārija, savukārt 19% norādījuši mūziku, filmas un kultūru. Tomēr 26% nespēja norādīt nevienu nozari.

Aptaujas liecina, Latvija reti saistās ar inovācijām, tehnoloģijām un ekonomisko attīstību, trūkst zināšanu par biznesa vidi. Iznāk, ka tūristi brauc uz  skaistu, bet tehnoloģiski mazattīstītu valsti. Tikai mūsu pašu ziņā šo priekšstatu graut. Un tas jādara ikdienā. Ne tikai viesiem piedāvājot iespējas izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, gardu ēdienu un laipnību, bet arī paužot lepnumu par Latviju – tās pagātni un nākotni. Ne jau institūcijas veido Latvijas tēlu, bet vispirms jau katrs, kurš te dzīvo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi