Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Katrs veidojam Latvijas tēlu

Sarmīte Feldmane
09:58
20.06.2023
14

Katrs taču gribam, lai par mums runā labu, patīk dzirdēt uzslavas, nevis nopēlumu par kļūdām, neveiksmēm. Tas šķiet normāli un pašsaprotami. Taču aizmirstam, ka dzīvojam sabiedrībā, savā novadā, valstī un par to teiktais tikpat labi attiecas uz mums katru individuāli. Kad izdzirdam kāda svešinieka sliktus vārdus, saausāmies – tā nav patiesībā, viņš mūs nesaprot, skauž, bet ikdienā paši meklējam un atrodam, un tālāk cits citam nododam Latvijā populārāko vēsti – viss ir slikti. Algas mazas, ceļi neizbraucami, vara nespējīga, ar vardarbību netiekam galā, institūcijās darbinieki neko nesaprot un nemāk, likumi stulbi … Ar uzskaitījumu var pierakstīt pilnu avīzes lappusi.

Protams, nav dūmu bez uguns, tāpat kā    nav ideālas sabiedrības un valsts. Tikai nezin kāpēc iedomājamies, ka    no katla, kurā vārās pašu sarunātais, garaiņi neaiziet pasaulē. Tā ir atvērta informācijai, un katra mūsu sliktā ziņa citviet pasaulē liek domāt – redz, Latvijā jau nekā laba nav, viss slikti. Kā neticēt, ja iedzīvotāji paši tā runā. Un    gribot negribot neatkarīgi no katra veidojas iespaids par Latviju, tās tēls. No nevietā pateikta vārda, no stāstiem par nožēlojamu dzīvi, kuru citi nesakārto, par naudas trūkumu, kuru kāds cits paša vietā nenopelna, no skaudības, ka kāds dzīvo labāk.

Dažādos attīstības plānos, stratēģijās liela vieta ierādīta tūrismam. Nozarei, kas, pēc daudzu domām, bīdīs valsts ekonomiku. Ik pa laikam parādās statistikas dati, kā ceļojam, iepazīstam savu zemi, cik viesu no dažādām tuvām un tālām zemēm viesojušies, cik naudas atstājuši. Skaitļi palielinās. Protams, viss atkarīgs, ar ko salīdzinām un cik patiesi ir pamatdati. Un līdzās statistikai allaž pieminēts, ka svešinieki apbrīno Latviju, tās dabu, viesmīlību, kultūru. Labi, ka viņi nesaprot, ko latviski runājam paši par sevi, kāds ikdienas domās katram ir Latvijas tēls.

Lai izstrādātu Latvijas valsts tēla “missionLatvia” stratēģiju 2024. – 2026.gadam, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra      sadarbībā ar “Tribus Research”    gada sākumā veica pētījumu desmit mērķa valstīs, lai noskaidrotu Latvijas atpazīstamības līmeni. Aptaujāti vairāk nekā 38 tūkstoši Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Dienvidkorejas un Japānas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Latvijas atpazīstamības līmenis mērīts atkarībā no zināšanu līmeņa par Latviju un secināts, ka 5% respondentu par Latviju zina daudz, 36% zina nedaudz, 38% zina tikai nosaukumu un 20% par valsti nezina neko. Noskaidrots, ka 43% aptaujāto zināšanas par Latviju pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušās.

Pētījums atklāj, ka 64% jeb gandrīz divām trešdaļām aptaujāto iespaids par Latviju ir labs. Tādu atbildi visbiežāk norādījuši uzņēmēji, vadītāji, pašnodarbinātie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, vien 2% norādījuši, ka viņiem iespaids par Latviju ir slikts. Vispozitīvākais tas ir Amerikas Savienotajās Valstīts, Lielbritānijā un Vācijā.

Aptaujātie respondenti desmit valstīs norādījuši, ka Latvijas stiprās puses ir skaista daba (56%) un pilsētas (42%). Mazāk nekā puse jeb 41% uzskata, ka Latvija ir tūristiem draudzīga valsts. Tāpat atklājas, ka nedrošība un nabadzība nav Latvijai sevišķi raksturīgas, jo šīs asociācijas norādījuši attiecīgi 14% un 5% aptaujāto.

Tūristiem draudzīga, zaļa valsts, kurā ir, ko redzēt, baudīt – tā domā ārzemnieki. Pētījumā respondentiem tika vaicāts, ar kādām nozarēm viņiem saistās Latvija. 41% atzinis, ka visbiežāk Latvija saistās ar tūrismu, otrā populārākā atbilde (22% gadījumu) bijusi pārtika un kulinārija, savukārt 19% norādījuši mūziku, filmas un kultūru. Tomēr 26% nespēja norādīt nevienu nozari.

Aptaujas liecina, Latvija reti saistās ar inovācijām, tehnoloģijām un ekonomisko attīstību, trūkst zināšanu par biznesa vidi. Iznāk, ka tūristi brauc uz  skaistu, bet tehnoloģiski mazattīstītu valsti. Tikai mūsu pašu ziņā šo priekšstatu graut. Un tas jādara ikdienā. Ne tikai viesiem piedāvājot iespējas izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, gardu ēdienu un laipnību, bet arī paužot lepnumu par Latviju – tās pagātni un nākotni. Ne jau institūcijas veido Latvijas tēlu, bet vispirms jau katrs, kurš te dzīvo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
38
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi