Par to, ka Latvijā darba devējiem grūti atrast darbiniekus, tiek runāts dažādos līmeņos. Tāpat tiek meklēti iemesli, jo bezdarbnieki it kā ir, bet, kas strādā, nav. Savukārt tie, kuri savu darbu prot labi, ir pieprasīti un var izvēlēties darba devēju. Kāpēc un kad kurš maina darbavietu, iemesli, protams, katram savi.
Savukārt “Kantar TNS” pētījumā noskaidrojis, ka vairums darbinieku jeb 75 procenti darba ņēmēju kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, kamēr ceturtā daļa (24%) ar darbu nav īsti apmierināti. Apmierinātāki ar savu darbu ir uzņēmumu vai organizāciju vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 700 eiro mēnesī), kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu. Neapmierinātāki ar savu darbu ir strādnieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 300 eiro), kā arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu vai pārāk zemu. Salīdzinot darba ņēmēju kopējo apmierinātību ar periodu pirms gada, redzams, ka tā ir palielinājusies, kamēr neapmierinātība ir samazinājusies.
Dati liecina, ka strādājošos darbā visvairāk notur tieši darbavietas stabilitāte jeb drošums (40%). “Tas lielā mērā saistāms ar uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības un darbības nozīmīgumu darbinieku prātos. Darbiniekiem ir svarīga pārliecība, ka uzņēmums (darbavieta) būs šodien un būs arī rīt. Darbavietas stabilitāte kā biežāk minētais iemesls atklājās arī pirms gada veiktajā pētījumā,” vērtē “Kantar TNS” personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva un piebilst, ka nākamie būtiskie noturības iemesli ir – labāku alternatīvu trūkums, grūtības atrast citu darbu (33%), kā arī labas attiecības ar kolēģiem, labs iekšējais mikroklimats (30%). Aptaujātie bieži minējuši arī atbilstošu atalgojumu (28%), interesantu darba saturu (nozare) (28%), kā arī uzņēmuma atrašanās vietu (tuvu dzīvesvietai) (27%).
“Tādi iemesli kā grūtības atrast citu, labāku darbu, kā arī atbilstošs atalgojums, salīdzinot ar pērn veikto pētījumu, ir nosaukti ievērojami biežāk, kas, iespējams, ir saistāms ar darbavietas stabilitātes nozīmi. To kā iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, tradicionāli biežāk uzsver tieši valsts vai pašvaldību sektorā, kā arī vidējos un lielajos uzņēmumos strādājošie. To, ka pašreizējā darbā notur tieši labāku alternatīvu trūkums, biežāk norāda darbinieki vecumā no 40 līdz 55 gadiem, Latgalē strādājošie, cittautieši, kā arī darbinieki ar zemākiem personīgajiem un ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī,” pētījumā iegūtos datus vērtē Signe Kaņējeva un uzsver, ka strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (60%). Šis iemesls kā visbūtiskākais lēmumam par darba maiņu ir minēts gan 2014.gada, gan arī 2016.gada pētījumos. Kā darba maiņas iemesli minēti arī personīgie apsvērumi (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c., 27%), kā arī uzņēmuma reorganizācija un darbības pārtraukšana (18%). Labākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas kā būtisku iemeslu darba maiņai biežāk ir minējuši gados jaunāki darbinieki (18- 29 gadus vecie). Tieši gados jaunāki darbinieki ir tie, kuri kopumā ir daudz atvērtāki darba maiņai.
Jānis Kalva, strādā celtniecībā, 28 gadi: “Esmu betonētājs, to vislabāk māku, lai gan objektā varu darīt arī citus darbus. Esmu beidzis profesionālo skolu, man patīk tas, ko daru. Darbs ir visā Latvijā, objekti ļoti dažādi. Esmu strādājis kādās sešās firmās. Meklēju darbu citā, jo daža solīja maksāt vienu algu, maksāja mazāk, cita kavēja algas. Tā jau celtniecībā notiek. Patlaban darbs mani apmierina. Alga normāla. Priekšnieks saprotošs. Arī darba pietiek, ir lieli objekti. Pieļauju, ja cita firma solītu labāku algu, darba devēju mainītu. Zinu, ka savu darbu protu. Protams, nebraukātu kaut kur tālu un arī uz nedēļu kaut kur braukt strādāt nebūtu ar mieru.”
Inese Zālmane, strādā par pārdevēju, 49 gadi: “20 gadus strādāju tirdzniecībā. Daudzus gadus uz darbu braukāju, ceļš izmaksāja dārgi. Nu jau trešo gadu strādāju veikalā, līdz kuram no mājas nepilns kilometrs. Tuvumā meklēt kādas citas iespējas nav vērts. Alga – kā jau pārdevējai. Labi, ka palielināsies minimālā alga. Bet garās stundas īsākas nekļūst. Labi, ka bērni jau lieli, kamēr auga, bija ļoti grūti, viņi mani neredzēja. Esmu domājusi, ka varētu darīt kaut ko citu, bet laikam jau pietrūkst uzņēmības kaut ko mainīt. Veikala vide pierasta, arī kolektīvs draudzīgs. Jaunie biežāk maina darbu, pastrādā, nepatīk, alga neapmierina, iet citur. Ne jau vienmēr tie, kuri ilgi neturas vienā darbavietā, ir ieguvēji, pret viņiem arī darba devēji skatās ar neuzticību.”
Komentāri