Lai apzinātu, kā cilvēki kopj vidi, cik saudzīgi pret to izturas, ne viena vien pašvaldība Latvijā rīko konkursus vai skates, kurās apseko sētas, pagalmus, ziedošos balkonus jeb gaisa dārzus. Tā reizē ir apzināšana un arī atzinība cilvēkiem, kuri nerēķina laiku, spēku un tēriņus, ko iegulda vides sakopšanā un uzturēšanā.
Otro vasaru pēc ilgāka pārtraukuma konkurss par sakoptāko sētu notiek Raunas novadā. Tā mērķis ir noskaidrot sakoptākās sētas novadā, ieinteresēt un iesaistīt iedzīvotājus labiekārtot, sakopt savus īpašumus.
“Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikt apskatei savus īpašumus. Tā kā pērn neviens nepieteicās, komisijas locekļi, lai gūtu priekšstatu, paši atcerējās, kur ko interesantu, skaistu redzējuši, piestāja. Negatīvu atsauksmju no tiem, kurus apmeklēja, nebija, bet ne visi, pie kuriem neiebrauca, bija priecīgi. Tajās sētās noteikti iebrauks šovasar, ikviens arī tiek mudināts, lai piesakās. Ir tādi, kuri piezvana un pasaka, ka negrib, lai kāds iebrauc,” domās dalās Evija Zurģe. Šovasar sētas apmeklēs izlases kārtā, bet ikviens var pieteikties.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Raunas pagastā sakopto sētu konkurss bija, bet pamazām izplēnēja. Atjaunot sakopto sētu meklēšanu pamudināja Latvijas Puķu draugu saiets. Nākamvasar tas notiks Raunā, un ir jāizraugās, kuras sētas tiks iekļautas ekskursijā. “Rudenī jābūt skaidram, kuras saimniecības, kurus dārzus rādīsim. Tas arī ir stimuls konkursam un dalībniekiem,” uzsver pašvaldības vadītāja un piebilst, ka uzaicināt puķu draugus uz Raunu bija novada iedzīvotāju ierosinājums un iniciatīva. Pašvaldība uzrakstīja piedāvājumu, un nākamgad jāgaida viesi. Būtiskākais – zinoši un prasīgi.
E.Zurģe domā, ka cilvēkam, kurš ieguldījis darbu un laiku, ir svarīgi, lai kāds to novērtē. “Jā, protams, viņš kopj vidi, kurā dzīvo, lepojas, ko izdarījis, gandarījumu dod arī novērtējums. Katrs taču pie mājas kopjam puķu dobi, bet katram tā ir citāda. Ne jau ziedu vai reto augu daudzums nosaka, kā cilvēks jūtas vidē,” domās dalās novada vadītāja. Viņa atzīst, ka tradīcijai vēl tiek meklēti varianti. Pērn sakopto sētu saimnieki tika godināti valsts svētkos Raunā, drustēnieši nebija apmierināti. Pasākums arī neticis plaši atspoguļots. “Tas ir pasākums pašiem, tiem, kuri piedalījās konkursā. Vietas neviens nedalīja. Domājam, ka sarīkosim ekskursiju tiem, kuri konkursā piedalās,” bilst Raunas novada vadītāja.
Cēsu novada pašvaldība jau tradicionāli izziņojusi konkursu “Par skaistāko Cēsu novada dārzu un sakoptāko teritoriju”. “Cik bieži mēs nezinām, kāda brīnišķīga vieta ir noslēpta aiz žoga, cik daudz saimnieks ieguldījis, lai šo vietu izveidotu tieši tādu. Ikvienu aicinu atmest latvisko kautrību un pieteikties. Ir tādi, kuri nevēlas, ka komisija ierodas un vērtē, viņus respektējam.,” domās dalās Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas ainavu arhitekte Dace Laiva un uzteic Vaives pagasta lauku sētu saimniekus, kuri ir ļoti atsaucīgi. Katrs zinām, ka pilsētā ir daudz skaistu gaisa dārzu, sakoptu un ar īpašu šarmu izveidotu pagalmu, bet to saimnieki konkursā nepiesakās vai arī atsaka, ja ieteic draugi. “Cēsis katru gadu kļūst sakoptākas, skaistākas. Par to visi priecājamies. Konkurss var pamudināt sākt un arī turpināt iesākto. Ir daudzi pagalmi pilsētā, kuru balvu būtu pelnījuši katru gadu, kur dzīvo un strādā radoši saimnieki, kur katru gadu ir kas jauns,” stāsta Dace Laiva un uzsver, ka ne jau konkursam cilvēki kopj vidi, apkārtni, bet tāpēc, ka tajā dzīvo.
Pārgaujas novads sakoptākās sētas konkursu pārņēma, kad apvienojās Raiskuma, Straupes un Stalbes pagasts, kur šāda tradīcija bija. “Pērn bija iecere konkursu uz pāris gadiem pārtraukt un rīkot Latvijas simtgades gadā. Lai izbrauktu visu trīs pagastu mājas, vajadzīgs laiks un pašvaldības darbinieki to dara papildu darba pienākumiem. Pērn trīs komisijas pabija apmēram 500 sētās. Ja kāds nevēlas, lai apskata viņu īpašumu, to arī nedarām. Bet lielākā daļa cilvēku mūs gaida, grib parunāties. Un reizē tā ir iedzīvotāja saikne ar pašvaldību, varam parunāties par aktuālo,” stāsta pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Baiba Zvejniece.
Vasaras nogalē sakopto un videi draudzīgo sētu saimnieki tiek aicināti uz Saimniekballi Ungurmuižā. Pērn piedalījās ap 300 cilvēku. Balle ir kā pagodinājums un novērtējums, vairākām sētām tiek piešķirtas nominācijas, cilvēki satiekas. Pērn novada uzņēmēji loterijai arī deva balvas. ZAAO arī gādā savas balvas. “Vērtējam ne tikai sakoptību, arī videi draudzīgu saimniekošanu, energoefektivitāti, radošumu,” saka Baiba Zvejniece.
Kad tika ierosināts, ka konkursa šogad nebūs un sarīkota aptauja mājaslapā internetā, tajā piedalījās rekordliels pārgaujnieku skaits, un bija skaidrs – konkurss jāturpina. Tas ir jauka tradīcija.
“Jāatceras, ka tradīcijas tik viegli neiesakņojas. Sakopto sētu konkurss un Saimniekballe Pārgaujas novadā ir viens no svarīgiem vasaras notikumiem,” vērtē Baiba Zvejniece.
Komentāri