Parasti mēdz teikt – kas lēni nāk, tas labi nāk. Pārfrāzējot jāteic, ka lēni nāk tas, kas ir ļoti vajadzīgs. Tā jāsecina, redzot, ka arvien ilgstoši tiek apspriests jautājums par bezmaksas higiēnas preču nodrošināšanu izglītības iestādēs.
Pēc individuālas iniciatīvas šāda prakse jau pirms vairākiem gadiem ieviesta Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā, un direktore vērtējusi, ka katru nedēļu divas līdz trīs meitenes šo iespēju arī izmanto, tātad var mierīgi turpināt mācības skolā. Šī gada pavasarī portālā “Manabalss.lv” tika aicināts parakstīties par šādu iniciatīvu valsts līmenī, uzsverot, ka pētījums apliecina – katra sestā meitene Latvijā kavē skolu vai stundas, jo viņai ik mēnesi nav pieejamas higiēnas preces.
Nav noslēpums, ka higiēnas preces ir dārgas, ir situācijas, ka to pietrūkst. Tajā pašā laikā tas ir tik delikāts jautājums, ka nereti meitenes par šo problēmu izvairās runāt. Tādēļ tik būtiska ir tādu līdzekļu tikpat pašsaprotama pieejamība, kā šobrīd ir, piemēram, tualetes papīrs labierīcībās. Jāteic, iniciatīva ātri ieguva nepieciešamo parakstu skaitu.
Atšķirībā no daudzām reizēm, kad iesniegtās iniciatīvas Saeimā negūst atbalstu, šoreiz gan parlamenta deputātu komisijas, gan ministrijas rosinājumu atbalstīja. Taču raiti ar šādas idejas ieviešanu nesokas. Tā vēl šomēnes Saeimas deputāti aicinājuši ministrijas sadarbībā ar pašvaldībām līdz janvārim rast risinājumu iniciatīvas īstenošanai.
Par laimi, redzams, ka aprises ieceres īstenošanai pamazām tomēr iezīmējas. Tā Labklājības ministrija analizējusi, ka ideja būtu īstenojama, piemēram, caur pašvaldībām – pašvaldības organizētu higiēnas preču iepirkumu, jo vislabāk saprot sava novada iedzīvotājus, bet izdevumus varētu segt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Protams, izaicinājums būtu saprast, cik tieši liels finansējums tam būtu nepieciešams. Domājams jau, ka arī janvārī vēl viss nebūs tik skaidrs, lai aktīvi sāktu rīkoties un būtu par vienu sociālu problēmu mazāk. Bet gribētos, lai sociālu problēmu gadījumā risinājumus tomēr izdotos rast ātrāk.
Jāteic, mums taču jau ir pieredze valsts mēroga programmu ieviešanā izglītības iestādēs. Pateicoties valsts un Eiropas Savienības atbalstam, tiek īstenota programma “Piens un augļi skolai”. Augļu un dārzeņu izsniegšana skolās notiek kopš 2010. gada, bet piena – no 2014. gada. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka aizvadītajā mācību gadā vien izdalītas 859 tonnas bezmaksas augļu un dārzeņu, kā arī 2118 tonnas piena. Savukārt Zemkopības ministrija informējusi, ka kopumā šajā mācību gadā programmai jau izdalītas 10 700 tonnas augļu un dārzeņu un 44 800 tonnas piena. Es teiktu, ka tas ir ļoti ievērojams daudzums, līdz ar to arī labums, kas sniegts jaunajai paaudzei.
Lai gan varētu šķist, ka piens un āboli jau nu gan katram ir pieejami, es nešaubos ne mirkli, ja šādas programmas nebūtu, daudz mazāk būtu bērnu, kas tiešām regulāri savā ēdienkartē būtu iekļāvuši ābolus, tā papildus uzņemot tik vajadzīgos mikroelementus un vitamīnus.
Cerams, ka pēc vairākiem gadiem tieši tāpat varēs dalīties ar datiem, cik higiēnas preču gada laikā saņēmušas mācību iestādes. Un tad problēma, ka meitenes neaiziet uz skolu, jo viņām pietrūkst higiēnai vajadzīgā, būs pilnībā atrisināta.
Komentāri