Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kas palīdz trāpīt mērķī

Sandra Trēziņa
18:07
19.05.2022
16

Izskanējis kārtējais dziesmu konkurss “Eirovīzija”, pēc kura ir daudz diskusiju, pārdomu. Lai arī kādu kritiku tas saņem, konkurss tomēr ir un paliek nozīmīgākais Eiropas mēroga muzikālais pasākums. Ar ko tas pārsteidza vai saviļņoja šogad?

Vispirms jau, protams, runājot par Latvijas dalību, likās, ka grupas “Citi zēni” lieliskais šovs gūs lielāku atsaucību klausītāju, skatītāju un žūrijas rindās. Patiesi, priekšnesums bija nostrādāts un atstrādāts, gan pārdomājot tērpus un horeogrāfiju, gan izstarojot enerģiju un pārliecību par sevi, gan pievienojot atbilstošas video projekcijas. Tomēr līdz finālam viņi netika. Manuprāt, viens no iemesliem – dziesmas tēmas neatbilstība šim satraucošajam un nopietnajam laikam. Lai gan viņi paši saka, ka ar dziesmu “Ēdiet savus salātus” aizskar nopietnu problēmu – pārtikas ražošanas un patērēšanas ietekme uz vidi -, dzirdot dziesmu pirmo un vienīgo reizi, to nopietnību tur nekādi nesa­klausīt. Domāju, pienācis laiks atteikties no mēģinājumiem trāpīt kādā “Eirovīzijas” formātā, spēlēt teātri vai karnevālu. Tad, kad būs dziesma, kas tapusi no sirds, kas necentīsies par katru cenu kādam iepatikties, bet pau­dīs patiesumu un īstumu, rezultāts neizpaliks.

Kopumā, gribas atzīt, šīgada dziesmu konkurss parādīja dažas patīkamas tendences. Viena no tām – ja vēl pirms dažiem gadiem šajā pasākumā dzirdējām pārsvarā angļu valodu, šoreiz vairāku valstu, vispirms jau uzvarētāji ukraiņi, arī Slovēnijas, Albānijas, Moldovas pārstāvji dziedāja savas valsts valodā, un prieks par lietuvieti, kuras lietuviski izpildītā dziesma tika iebalsota finālā. Izbrīnīja Vācijas dalībnieks, dziedot angliski. Kas zina, varbūt tādēļ viņš palika pēdējā vietā?

Jo īpaši lielu gandarījumu šogad sagādāja klausītāji, jo tieši viņu balsojums (pēc žūrijas dotās 4. vietas) panāca Ukrainas uzvaru dziesmu “karā”. Tiesa, laikam jau bija paredzams, ka, visai progresīvajai Eiropai šobrīd tik ļoti jūtot līdzi ukraiņiem, citādi nevarēja būt. Tomēr mirklī, kad tieši skatītāju balsojums bija izšķirošais, lai uzvarētu grupas “Kalush Orchestra” dziesma “Стефанія” , tā apliecinot, cik lielā mērā tomēr pastāv cilvēcība un līdzjūtība, bija jānotrauc nez kā gadījusies saviļņojuma asara… Var jau būt, ka šogad uzvarētu jebkura Ukrainu pārstāvoša dziesma, bet ar “Стефанія” bija tik ļoti trāpīts – dziesma mātei, pie kuras dēls atgriezīsies, ja arī visi ceļi būs nopostīti.

Un vēl. Paldies šova komentētājiem Latvijas Televīzijā To­mam Grēviņam un Laurim Rei­nikam. Viņu humors, asprātība, vieglums, atbrīvotība ekrānā redzamo notikumu un līdz ar to sestdienas vakaru palīdzēja padarīt par jauku piedzīvojumu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi