Apmulsums. Tas vislabāk raksturo šo priekšvēlēšanu laiku. Partijas savu oficiālo darbu padarījušas – sarakstus vēlēšanu komisijai iesniegušas. Vēlētāji arī svarīgāko zina – pašvaldību vēlēšanas 5.jūnijā. Un starp abiem – deputātu kandidātiem un vēlētājiem – nesatikšanās.
Katrs ieinteresēts vēlētājs, saprotams, var ieiet Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā un nesteidzīgi izlasīt gan partijas programmas, gan uzzināt, cik kurš kandidāts vecs, kādā amatā un kur strādā. Par interneta pieejamību šoreiz nav runa.
“Ko es darīšu vēlēšanās? Nevienu nepazīstu, tikai svešie, un viens it kā no mana pagasta,” tā par vēlēšanām teica kāda kundze, nemaz ne tik cienījamos gados, kā mēdzam teikt. Kāds cits balsstiesīgais pilsonis brīnījās, kāpēc tik daudz sarakstu un katrā kāds novadnieks. Vecpiebaldzēni saskaitījuši, ka desmit partiju sarakstos ir 13 novadnieki, savukārt no Amatas novada sarakstos savējo esot pat krietni vairāk.
Laucinieki retums ir kādai partijai piederīgi, pirms vēlēšanām bija atvērti piedāvājumiem. Katrs, kurš līdz šim nebija saistīts ne ar vienu partiju, izraudzījās atbilstošāko. Un partijas ļoti centās, lai sarakstā būtu visu novadu pārstāvji. Lūk, patiess notikums. Kādas partijas saraksta veidotājs aptaujāja visus pazīstamos, lai izpildītu biedru uzticēto pienākumu. Taujāja par sabiedrībā cienījamiem, pazīstamiem cilvēkiem. No katra novada bija kāds atrasts, bet ļoti pietrūka kāda no Drustiem. Uzrunātie paraustīja plecus, līdz kāds pajautāja, kura novada vēlēšanām tas saraksts top. Atbilde ne tikai pārsteidza: “Protams, Cēsu!” Klusi teikto: “Bet kam tev Drusti?” noslāpēja steidzīgie partijas aktīvista soļi. Protams, viens nezinātājs neraksturo situāciju, bet tomēr.
Jaunais Cēsu novads – no Jaunpiebalgas līdz Straupei, no Zaubes līdz Liepai – plašs. Un cik te gudru, talantīgu, aizrautīgu, sabiedrības labā darboties gribošu cilvēku! Protams, ne katru pazīst, bet partijas ceļā uz varu jau nu varēja par valsts, tātad ikviena nodokļu maksātāja naudu, ieguldīt vairāk laika un ieinteresētības. Kā kurai izdevās, atliek palasīt uzvārdus un nodarbošanās. No partiju listēm par diviem sarakstiem skaidri var saprast, viens no Priekuļiem, otrs no Līgatnes. Tas arī parāda sarakstu veidotāju, mūsdienīgi sakot, burbuli un, protams, partiju stiprumu laukos.
Visticamāk, valsts nauda vainīga, ka vēlēšanās piedalās tik daudz partiju. Tā taču jātērē, un prestižam katrs ievēlēts deputāts labi noder.
“Jābalso par savējiem, jo katrs deputāts iesprings uz sava pagasta novada interesēm,” šī doma izskan itin bieži, tāpat kā: “Kā tagad nākas? Mana novada vairs nebūs. Tad jābalso katram pagastam par savējiem, lai deķīti velk uz sava pagasta pusi?” Viss gan atkarīgs, kāds būs tas vilcējs.
Bet svarīgākais tā arī paliek neatbildēts – kā vēlētājam laukos, kurš nedzīvojas pa internetu, uzzināt par partijām, deputātu kandidātiem, viņu solījumiem. Arī bibliotēkās pieeja datoriem liegta. Iepazīšanās vakari ar koncertiem, sarunas pie tējas tases notikt nedrīkst. Patiesi interesanti, kā deputātu kandidāti satiks savus vēlētājus pirms vēlēšanām. Gribas taču redzēt, cik kurš glīts no vaiga, kā valoda raisās, vai māk kaut nedaudz rēķināt, vai tikai cīnīsies pret Melnajiem bruņiniekiem un drīz arī pats iekritīs Gaujā, Braslā, Amatā, Līgatnē… Upju jaunajā novadā daudz. Tām dzidrs tecējums un skaidra valoda.
Komentāri