Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jau gadiem bijis iedzīvotāju neapmierinātības cēlonis un iemesls asām diskusijām. Par šī nodokļa daļēju vai pat pilnīgu atcelšanu primārajam mājoklim organizētas parakstu vākšanas, kā arī savas ierosmes pauduši dažādu politisko spēku pārstāvji parlamentā.
Nupat šīs diskusijas starp tautas kalpiem uzbangojušas no jauna, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pagājušajā nedēļā skatot atkārtoti saņemto kolektīvo iesniegumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”. Konkrētajai iniciatīvai ir jau teju četru gadu sena vēsture – izveidota 2016.gada martā, tā mēneša laikā guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu un tika iesniegta Saeimā, taču nesagaidīja rezultatīvu iznākumu. Tomēr sāpe par sabiedrības skatījumā nesamērīgajiem nekustamā īpašuma maksājumiem turpināja milzt.
Iedzīvotāju politiskās līdzdalības vietnē manabalss.lv iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam turpināja audzēt atbalstītāju loku līdz pagājušā gada 1.novembrim, kad tautas priekšstāvju rokās nonāca šī nodokļa sloga atcelšanas priekšlikums ar nu jau vairāk nekā 40 tūkstošu cilvēku atbalstu. Patlaban šajā vietnē redzams, ka kolektīvā iniciatīva savākusi pat 53,6 tūkstošus balsu. Līdz ar atkārtotu – un krietni jaudīgāk atbalstītu – iedzīvotāju iesnieguma nonākšanu pie likumdevēja. Deputāti Ministru kabinetam prasījuši sagatavot piedāvājumu nokaitētā jautājuma atrisināšanai, nosakot termiņu līdz maija sākumam.
Ironiskā kārtā tieši tajā pašā dienā, kad pie atkārtoti iesniegtās iedzīvotāju iniciatīvas skatīšanas ķērās klāt tautas kalpi, arī Tieslietu ministrija publiskoja ziņu par jau izstrādātiem normatīvo aktu grozījumiem šajā jautājumā un vēlmi uzklausīt sabiedrības viedokli par savu darbu. Ministrija iecerējusi no 2021.gada 1.janvāra primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 tūkstošiem eiro NĪN aprēķinu atcelt pavisam, savukārt vērtīgākiem īpašumiem šo nodokli krietni samazināt, grozījumos smalki atrunājot atkāpi no kadastrālās vērtības un tālāko aprēķinu kārtības. Ministrijas izstrādāto likumprojektu publiskajai apspriešanai gan dots visai simbolisks laiks – 15 dienas. Zināms, ka nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldības un šī nodokļa nauda pilnībā nonāk pašvaldību budžetos. Līdz februāra sākumam – tātad, visticamāk, pēc publiskās apspriešanas – Tieslietu ministrija sola veikt papildu aprēķinus par pašvaldību prognozētajiem ieņēmumiem no NĪN un ar to iepazīstināt arī sadarbības partnerus un sabiedrību.
Cēsu apkaimē esošo novadu pašvaldību pārstāvji gan lielākoties ir rezervēti attieksmē pret kārtējo mēģinājumu viest revolucionāras pārmaiņas nodokļa piemērošanā. Cēsu novada dome pagaidām atturas no jebkādiem komentāriem par Saeimā vēl nenonākušiem grozījumiem, norāda pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots. Tomēr līdz ar minēto rosinājumu reālu virzību Cēsu novada vietvalži būs gatavi par NĪN piemērošanas varbūtējām izmaiņām iesaistīties diskusijās Latvijas Pašvaldību savienības ietvaros.
Likumā noteikts, kam noteikti pienākas NĪN atlaide – daudzbērnu ģimenēm un politiski represētajām personām -, kā arī pašvaldības tiesības lemt par lielākiem vai mazākiem atvieglojumiem kādām noteiktām iedzīvotāju grupām no visa maksātāju loka. Tā, piemēram, arī Amatas novada dome jau vairākus gadus dod iespēju saviem novadniekiem saņemt 50% atlaidi no teorētiski aprēķināmā nodokļa, ja attiecīgais īpašums vai kaut viena no tajā esošajām ēkām netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai un nav iznomāta vai izīrēta kādai citai personai. Arī citviet Latvijā NĪN atlaides piemērošanā neiztrūkstošs nosacījums ir – īpašniekam, protams, jābūt arī deklarētam attiecīgajā vietā. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte “Druvai” atzina, ka, viņasprāt, vairs nav iespējams tik ātri nodrošināt visu saistīto nianšu un iespējamo seku izvērtēšanu, lai jebkādas izmaiņas NĪN aprēķinā un piemērošanā stātos spēkā jau no nākamā gada. “Teorētiski neesmu pret, bet domāju, ka par šādiem ierosinājumiem vēl ir ļoti daudz jādiskutē,” teic domes vadītāja, vēršot uzmanību uz sakarībām un galu galā arī secinājumu “kāds jau maksās vairāk”, tikai nav skaidras aprises, uz kura pleciem tas gulsies. Piemēram, neesot skaidrs, ar kādu pamatojumu līdz šim ieviests lielajiem mežu apsaimniekotājiem izdevīgais nosacījums jaunaudzes, kas nav sasniegušas 40 gadu vecumu, neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Līdz ar pašiniciatīvu piešķirt NĪN papildu atvieglojumus pašvaldības prognozētie ieņēmumi no šī nodokļa 2020.gadā būs par 1,13% mazāki nekā pērn. Kādas sekas varētu radīt steigā pieņemti grozījumi, nav zināms. Lai gan E.Eglīte ir skeptiska par iespēju tiešām jau 2021.gadā piedzīvot citu kārtību NĪN piemērošanā, vi- ņa min – ja šādu procesu sasteigs, tas radīs diezgan daudz sarežģījumu.
Komentāri