Karam Ukrainā vēl nav redzamas beigas, risināmu jautājumu pietiek gan iedzīvotājiem, gan valdībai un Saeimai. Protams, tādā laikā reti atceramies, ka aiz Latvijas robežām dzīvo daudz tautiešu un pilsoņu, kuriem nav vienalga, kas notiek Latvijā un Ukrainā. Un diasporas ieguldījums nav mazs.
Pagājušajā gadā tika paveikts daudz, pirms runāt par šogad darāmo, īsi par padarīto atgādināja diasporas vēstniece Gaveles kundze: “Pagājušais gads tomēr bija labs, ražīgs un ļoti enerģisks, neraugoties uz to, ka mēs tikko izmocījāmies no tās kovida krīzes, ka iekritām neaprēķināmā Krievijas agresijas kara gadā Ukrainā, kas ietekmēja mūs visus. Diaspora tomēr spēja ātri mobilizēties, un arī Latvijā mēs redzējām, cik liels bija diasporas atbalsts Ukrainai mītiņos, piketos, dažādās uzstāšanās reizēs ar Latvijas un Ukrainas karogiem un arī ar ziedojumu vākšanu. Gribu pateikt lielu paldies diasporas organizācijām, kuras dzīvo un darbojas, par spīti diviem smagajiem kovida gadiem, tās ir spējušas mobilizēties. Sarunas dažādās platformās varbūt pat vēl vairāk cilvēkus aktivizēja, jo nekur nevajadzēja braukt, ceļot. Vislielākais paldies jāsaka arī diasporas skolām, kuras strādāja, atjaunoja arī darbu klātienē. Zinu, cik piekusuši ir skolotāji, zinu par finansējumu, bet viņu pašaizliedzīgais darbs ir nenovērtējams. Ir arī paveikti projekti visās diasporas organizācijās, arī lielie projekti – Dziesmusvētki Eslingenā, Mineapolē.”
Par to, ko aizvadītajā gadā nav izdevies paveikt, un par darbiem, kurus vajadzētu darīt jau tagad, vēstniece sacīja, ka tās, protams, ir Saeimas vēlēšanas. Bija plānots, ka tajās piedalīsies 50 tūkstoši diasporas vēlētāju, bet šo plānu izdevās īstenot tikai daļēji. Var teikt, bija liels kritiens, bet vēstniece arī piebilda, ka ne tikai mazais vēlēšanu iecirkņu skaits, bet arī nogurums no kovida, viņasprāt, ietekmējis to, ka piedalījās maz diasporas vēlētāju. Vēlēšanu rezultātus ietekmējis arī tas, kā ir mainījies vēlētājs, vairāk ir t.s. jaunās diasporas vēlētāju, kuriem varbūt nav tik ļoti izteiktas pienākuma apziņas. Vēstniece arī ievērojusi, ka ir daļa jaunās diasporas vēlētāju, kuri jau gadu desmitiem nedzīvo Latvijā un uzskata, ka viņus tas neskar, iespējams, pat nav tiesību vēlēt tādēļ, ka viņi vairs nedzīvo Latvijā, lai gan juridiski tādas tiesības viņiem ir. Pie darāmajiem darbiem Gaveles kundze minēja, ka jāpanāk, lai latviešu valodas eksāmens tiktu atzīts ārzemēs kā svešvalodas eksāmens, un jau janvārī to sāks risināt diasporas Konsultatīvās padomes Izglītības darba grupa.
Diasporas vēlētāji gaida, ka politiķi tiksies ar viņiem, bet diemžēl bieži rodas sajūta, ka politiķus diaspora neinteresē un viņiem nav svarīgi, ko domā vēlētāji aiz Latvijas robežām. Jāatceras arī, ka ar vēlēšanām saistītie likumi un noteikumi tiek rakstīti Latvijā, tādēļ varbūt bieži piemirstas, cik lieli attālumi līdz vēlēšanu iecirkņiem vēlētājiem jāpārvar vairākās valstīs, tādēļ jārisina vēlēšanu iespējas internetā, jo vairāku valstu diasporai jau ir iespēja nobalsot internetā. Ir skaidrs, ka sasāpējušie jautājumi par vēlēšanām ir jārisina jau tagad, jo laiks paies ļoti ātri.
Ļoti svarīgs jautājums, kas diasporā jau izraisījis neizpratni un pat pretestību, ir iecerētais valsts aizsardzības dienests, jo trūkst informācijas vai arī tā ir pretrunīga. Līdz šim diaspora vēl nav saņēmusi atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem par šo dienestu, uz kuriem varbūt atbildes jau ir atrastas, un neziņa ir kļuvusi par lielu problēmu diasporā. Ja ar diasporu šis jautājums netiks apspriests un atbilžu nebūs, piemēram, par darbu, par noīrētu mājokli ģimenei, par to, ka jaunietis, kuram jābrauc uz Latviju dienēt, ir vienīgais savas ģimenes apgādnieks, tad cilvēki diasporā pat var atteikties no pilsonības.
Ar vārdu sakot, par jautājumiem, kas skar diasporu, nāksies domāt, kaut gan arī Latvijā darāmā netrūkst.
Komentāri