Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kāpēc strādāt, ja var nestrādāt

Druva
12:04
03.02.2015
45

Satiekot cilvēkus no dažādiem sociālajiem slāņiem, arvien vairāk nonāku pie secinājuma, ka ir izveidojusies sabiedrības daļa, kas kaut ko gaida, grib saņemt “pienākošos” pabalstus, bet pretī nav gatavi sniegt neko. Proti, te es domāju tos gados jaunos, kas negrib un nemāk strādāt.

Ir nācies tikties ar darba devējiem, kas nopūšas – esam gatavi cilvēkus apmācīt, uzreiz piedāvāt darba līgumu, galvenais, lai tikai strādā. Arī šāda shēma ne vienmēr darbojas, jo cilvēks sagaida pirmo algu un pazūd “ar galiem”. Vai nu darbs izrādījies par grūti, vai trūkst motivācijas katru rītu celties, pavadīt dienu darbā un nākošajā rītā atkal rausties laukā no gultas.

Var jau man oponēt, taču es uzskatu, ka liela daļa atbildības par šādu jaunieti, kas negrib un nemāk strādāt, ir vecākiem, kas vēlējušies, lai bērniem būtu vieglāk un labāk dzīvot. Un kurš gan nezina savā paziņu lokā vīriešus, sievietes darbspējīgā vecumā, kas joprojām dzīvo vecākiem uz kakla. Vēl trakāk, ja uz vecāku pensijas rēķina, kuru palīdz notērēt ne vien pārtikā. Manuprāt, tās ir vecāku pārlieku lielās mīlestības, aptekalēšanas sekas, kas cilvēku vienkārši izlutina. Viņš saprot, ka izdzīvot jau kaut kā tāpat varēs, tad kāpēc iet uz darbu, tas taču prasa piepūli.

Jā, būtisks iemesls ir atalgojums. “Es jau nu neiešu strādāt par minimālo algu!” Kaut ko tādu dzirdot, man vienmēr gribas uzdot pretī jautājumu: “Un ko tu esi darījis, lai būtu pelnījis saņemt lielāku atalgojumu? Vai esi sevi pierādījis ar darbiem?” Tā vietā, lai gulētu dīvānā, uz darbu būtu vērts iet kaut vai pieredzes pēc. Nedomāju vis, ka tie lielie šefi un uzņēmumu vadītāji par tādiem kļuva vienā dienā. Liela daļa no tiem, visticamāk, ir cilvēki, kas nav baidījušies sākt ar mazumiņu – ar tiem neprestižākajiem darbiem. Lai gūtu tam apstiprinājumu, pajautā savam kaimiņam uzņēmējam, kā viņš nonāca līdz savai vietai. Var izrādīties, ka viņš sācis ar krāvēja, kurinātāja vai pārdevēja darbu.

Turklāt daļai sabiedrības pazūd arī kauna sajūta, viņi ir gatavi iet uz sociālajiem dienestiem, kārtot trūcīgā vai maznodrošinātā statusu ar pārliecību – man tas pienākas! Saprotams, ja tas būtu situācijas risinājums uz kādu laiku, bet ir tādi, kas jau gadiem saņem šādu palīdzību un nemaz nedomā, ka var arī citādi. Tiesa, par atsevišķiem gadījumiem, kur ģimenei tas tiešām ir izdzīvošanas jautājums, ir pavisam cits stāsts. Tur palīdzība ir nepieciešama. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi