Runa nav par nelikumīgu policijas vadītāja rīcību vai notikumiem, kas liek zaudēt viņam uzticību. Vienkārši var gadīties, ka Tieslietu ministrijas juristi savulaik kaut ko izdarījuši nepareizi un Inta Ķuža apstiprināšana amatā uz diviem gadiem varētu būt nelikumīga. Šobrīd Ģenerālprokuratūra pārbauda, vai tā varēja darīt. Kā zināms, valdība 26. jūlijā pagarināja Ķuža termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā līdz 2018.gada 20.septembrim, taču likums paredz piecu gadu termiņu. Vēl jāpiebilst, ka Ķuzis nealka turpināt darbu šajā amatā, bet iekšlietu ministrs viņu esot pierunājis.
Pirmajā brīdī varētu domāt, ka tas, protams, ir nepatīkami, jo pēdējā laikā Tieslietu ministrijas juristu viedokļi atšķiras diezgan daudzos jautājumos – piemēram, par tā saukto Stambulas konvenciju… Būs jārīko jauns konkurss, tieslietu prestižu Latvijā tas nespodrinās, bet galu galā nekas jau nav noticis…
Tomēr izrādās, ka tagad Latvijas premjers Māris Kučinskis sāk domāt, ka Ķuzi nemaz varbūt negrib redzēt šajā amatā. Kāpēc? Izskatās, ka premjeru kaitina tā partija, kuras pārraudzībā ir Iekšlietu ministrija , tātad arī Valsts policija. Ko sastrādājusi “Vienotība”? Premjers neslēpj – kad Iekšlietu ministrija nāca ar piedāvājumu pagarināt Ķuža pilnvaras Valsts policijas vadībā, tad neviens nejaucās šajā jautājumā, taču, kad Finanšu ministrija nāca ar Valsts ieņēmuma dienesta vadītāja kandidatūru, tad sākušies iebildumi. Kučinskis saka, ka “viena partija iestājās kategoriskā pozā” . Tātad nav svarīgi, vai “Vienotības” iebildumi bija pamatoti, nav svarīgi, vai Ints Ķuzis tiek vai netiek galā ar saviem pienākumiem. Svarīgi ir tas, ka ZZS neiebilda “Vienotībai”, kad tā gribēja Ķuzi, bet, kad ZZS gribēja Ingu Koļegovu, “Vienotība” atmaksāja ar nepateicību. Ar vārdu sakot, tika pārkāpti nerakstītie politikas “tirgus likumi”, kas paredz, ka mēs jums, bet jūs savukārt mums. Domāt un runāt par valsti un sabiedrību acīmredzot ir muļķīgi un naivi, to dara vai nu nelabojami muļķīši, vai ar nolūku pielabināt vēlētājus.
Tajā pašā laikā VID ģenerāldirektoru atrast vēl nav izdevies, jo iepriekšējā vadītāja aizgāja ar pamatojumu, kas liecina par nopietnu puvi valsts pārvaldes sistēmā, bet kandidāti nepārliecināja, ka viņus tiešām interesē darbs valsts amatos un ka viņiem ir vajadzīgā pieredze un zināšanas. Savukārt tie, kuri šo darbu varētu darīt, to negrib. Nupat līdzīgi ir izteicies bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, skaidrojot, kādēļ nekandidēs uz KNAB vadītāja amatu – viņš neredzot valsts vēlmi cīnīties pret korupciju.
Stāsts tiešām nav par to, vai Ķuzis, Jurašs, Koļegova vai kāds cits vadītājs vai amata kandidāts ir nevainojams, vislabākais un neaizvietojams. Stāsts ir par tiem principiem, kas vada politiķu rīcību. Dīvaini, ka arī sabiedrībā nereti tiek slavēti izmanīgi un izveicīgi darboņi, sakot, ka viņi ir īsti politiķi. Patiesībā politiķa darbs, par kuru mēs maksājam, ir strādāt valstij un sabiedrībai, nevis sev. Politikai nav jābūt biznesa nozarei, peļņas gūšanai domāta uzņēmējdarbība.
Komentāri