labklājības ministre
Katru rudeni, veidojot nākamā gada budžetu, aktualizējas jautājums par situāciju sociālajā budžetā. Kā jau ierasts, atrodas kāds, kurš šajā situācijā cenšas negodprātīgi manipulēt ar informāciju, publiski paužot maldinošus un nereālus priekšlikumus. Tāds secinājums rodas, iepazīstoties ar „Saskaņas centra” Saeimas deputāta Andreja Klementjeva atklāto vēstuli, kurā mēģināts radīt pensionāriem ilūziju, ka valsts rīcībā būtu milzīgi neizmantoti līdzekļi – sociāla budžeta uzkrājums, ko tagad bez tālākejošām sekām varētu izmantot pensiju palielināšanai. Tā nav taisnība, tādēļ es vēršos pie iedzīvotājiem, lai skaidrotu situāciju.
Sociālais budžets ir vienīgais speciālais budžets valstī, ko veido cilvēku sociālās apdrošināšanas iemaksas jeb tā sauktais sociālais nodoklis. Sociālo budžetu var izmantot tikai likumā strikti noteiktiem mērķiem, un tikai viena tā daļa ir domāta pensiju izmaksai un palielināšanai. Naudu no šī budžeta nevar un nevarēs izmantot algu palielināšanai, pansionātu būvniecībai vai „caurumu lāpīšanai” citās nozarēs, jo cilvēki ir iemaksājuši savu nodokļu naudu, lai apdrošinātos pret sociālā riska situācijām.
Atgādināšu, kad sāku darbu labklājības ministres amatā, sociālajam budžetam bija 86 miljonu latu parāds, kuru vajadzēja atdot ar lieliem kredītprocentiem. Šobrīd situāciju sociālajā budžetā ir izdevies ievērojami uzlabot, tāpēc ir izveidojies uzkrājums. Gada sākumā tas bija 355,5 miljoni latu, taču šī summa katru mēnesi mainās, tādēļ ir saprotams, ka publiski izskanējušās summas var nesakrist. Pārmetumi, ka no cilvēkiem tiek slēpta reālā situācija sociālajā budžetā, ir nepamatoti, par ko ikviens var pārliecināties, aplūkojot šos datus un to izmaiņas pa gadiem un mēnešiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras interneta mājas lapā.
Man bieži jautā, kādēļ visu sociālā budžeta uzkrājumu nevar izmantot tūlītējai pensiju palielināšanai. Diemžēl šādus tuvredzīgus priekšlikumus nākas dzirdēt arī no Saeimas deputātu mutēm, kuri var atļauties kāpināt savus reitinga punktus, nedomājot par sekām.
Pirmkārt, izmantot visu uzkrājumu tikai pensiju palielināšanai nemaz nav iespējams, jo pensijas ir tikai viens no sociālā budžeta maksājumiem. Vienlaikus mums ir jārūpējas arī par jaunajām māmiņām, invalīdiem un cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu.
Otrkārt, pirmajā brīdī šķietami lielais uzkrājums, kas veidojies vairāku gadu garumā, patiesībā dotu iespēju izmaksāt lielāku pensiju visiem pensionāriem tikai dažus turpmākos mēnešus. Bet ko darīsim tālāk? Ko teikt pensionāriem, kad uzkrājums būs iztērēts? Vienīgā iespēja ilgākā laika posmā nodrošināt šo mākslīgo pensiju pieaugumu būtu kārtējā naudas aizņemšanās. Tomēr patiesībā tas būtu lāča pakalpojums, jo realitātē vairākus gadus nodokļu maksātāju nauda atkal tiktu tērēta, lai atmaksātu lielus procentus par aizdevumu, bet pensijas un sociālās apdrošināšanas pabalstus vēl ilgi nebūtu iespējams paaugstināt.
Treškārt, ierosinājums iztērēt uzkrājumu jau šodien negatīvi ietekmētu arī topošos pensionārus. Demogrāfiskā situācija Latvijā ir līdzīga kā citur Eiropā – sabiedrība noveco. Jau pēc 15 līdz 20 gadiem sociālais budžets pildīsies ar mīnus zīmi, kas nozīmē, ka trūks naudas pensijām. Tāpēc tam jāsāk gatavoties jau šodien, uzkrājot un vairojot naudu speciālā rezerves fondā. Labklājības ministrija vienmēr ir iestājusies par šāda fonda nepieciešamību un tuvākajā laikā priekšlikumu par rezerves fondu atkārtoti virzīs izskatīšanai valdībā, jo iepriekš šī ideja diemžēl netika atbalstīta. Ja mēs to nedarīsim, neizbēgami attapsimies pie sasistas siles, jo valstij nepietiks naudas, lai nākotnē maksātu apsolīto pensiju tiem, kas šobrīd strādā un godīgi maksā nodokļus.
Manas darbības laikā pensionāriem ne dienas nav bijis jāsatraucas, ka neapdomīgu lēmumu rezultātā kādu dienu viņi varētu nesaņemt pensiju vai nenotiktu ikgadējā pensiju indeksācija. Oktobrī plānojam līdz šim lielāko pensiju pieaugumu – par vidēji vairāk nekā 14 latiem. Pensiju indeksācija tomēr kompensē dzīves sadārdzināšanos, un, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, vecuma pensijas vidēji augušas par 13 procentiem, apsteidzot pēdējo mēnešu nepatīkami augstos inflācijas rādītājus. Šobrīd jau gandrīz divus gadus maksājam paaugstinātas mazās vecuma pensijas cilvēkiem ar lielu darba stāžu, un nākamgad plānojam tās dubultot. Tieši ņemot vērā sociālā budžeta uzkrājumu, varam to izdarīt, nesatricinot sociālās drošības sistēmu.
Pensiju sistēma balstās uz solidaritāti un, ja darbspējīgie nav godprātīgi nodokļu maksātāji, no tā cieš vecākā paaudze. Mainīt šo likumsakarību nav neviena labklājības ministra spēkos.
Piekrītu, ka pensijas patlaban nav tādas, kādas mēs visi vēlētos, taču esošais pieaugums ir ekonomiski pamatots un drošs. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka nesolīšu nereālas lietas un pieņemšu tikai izpildāmus un pamatotus lēmumus. Ja sociālā budžeta uzkrājumu saglabāsim nebaltām dienām, varu apgalvot, ka pensijas pakāpeniski, bet stabili pieaugs arī turpmāk. Tajā pašā laikā nodokļu maksātāji varēs būt droši, ka saņems valsts atbalstu gan vecumdienās, gan bezdarba, slimības un citās sociālā riska situācijas.
Komentāri