Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz runājusi par vēlēšanām, skaidrojusi, kas ir konservatīvie, kas liberāļi, reformisti, nacionāļi, centristi. Liels bijis pārsteigums, ka skolā par to nerunā. “Par to ir jārunā, lai ir priekšstats, lai var kritiski domāt. Sakām, ka jaunatni neinteresē politika, jāmāca izpratne, kāda ir vēlēšanu sistēma, kādas intereses, mērķus dažādu virzienu politiķi aizstāv. To nevar izdarīt vienā dienā. Jaunieši informāciju gūst no draugiem, katrs dzīvo savā informatīvajā burbulī, un viņiem ir grūti kritiski domāt, vērtēt, ja nav pamatizpratnes,” sprieda jaunā vēlētāja mamma un uzsvēra, ka nav jau stāsts par kādas partijas reklamēšanu, pārliecināšanu balsot par vienu vai otru, bet izpratni par politiku, demokrātiju. Ne jau tikai skolām, arī partijām jāstāsta par sevi bez saukļiem, citu nomelnošanas. Un to nevar izdarīt, parādoties teltīs pirms vēlēšanām.
Vidzemnieki vienmēr bijuši sabiedriski aktīvi, konservatīvi, nacionāli noskaņoti un par populismu lielākā daļa pasmaida. Atliek ieskatīties vēlēšanu rezultātos, lai par to pārliecinātos. Vairākums ir vairākums. Tikai iecirkņos, kuros pabijuši vairāki simti un tūkstoši vēlētāju, daža vēlēšanu zīme atdota par kādu destruktīvu partiju, kuras ideoloģija šķiet neizprotama.
Iecirkņos, kur daudz vēlētāju, viņu attieksmi vislabāk raksturo procenti, cik kura partija saņēmusi. Savukārt mazajos pagastos labāks priekšstats gūstams, vērtējot, cik pilsoņi par vienu vai citu partiju nobalsojuši. Protams, teju katrā vēlējis arī kāds iebraucējs, vasarnieks. Ieskatīsimies dažu vēlēšanu iecirkņu atskaitēs. Ja no tūkstoš vēlētājiem 20 nobalsojuši par “Saskaņu”, tas ir niecīgi, bet arī parāda, cik dažādi ir pilsoņi un viņu domas par nākotni.
Kaivē 114 vēlētāju balsis sadalījuši 14 saraksti. “Jaunajai Vienotībai” (JV) – 26, Nacionālajai apvienībai (NA)– 24, “Latvijas attīstībai”- 15, “Progresīvajiem”- 19, Apvienotajam sarakstam – 5. Centra partijai un “Tautas varas spēks” – neviena.
Jāņmuižas vēlēšanu iecirknī nobalsoja 183 vēlētāji. Par pieciem vēlēšanu sarakstiem netika atdota neviena balss. Visvairāk balsu par tiem pašiem – “JV”- 59, NA – 43, “Latvijas attīstībai”- 42, “Progresīvajiem” –10, Apvienotajam sarakstam – 9.
Skujenes vēlēšanu iecirknī no 215 balsstiesīgajiem pilsoņiem 63 nobalsojuši par JV , 45 par NA, 31 -“Latvijas attīstībai”, 21 – Apvienoto sarakstu, “Progresīvie” ieguvuši 19 balsis. Salīdzinot ar sarakstiem, kam tikai pāris balsu, vai trim, kam nav nevienas, par “Latvija pirmajā vietā” nobalsojuši 11, bet septiņi par “Saskaņu”.
Nītaures vēlēšanu iecirknī novēlējis 271 pilsonis, visvairāk balsu ieguvusi NA – 78, JV – 72, “Latvijas attīstībai”- 42, “Progresīvie”- 13, Apvienotais saraksts- 23, trīs partijas šajā pagastā palikušas bez balsīm.
Inešu vēlēšanu iecirknī visvairāk balsu (282 vēlētāji) par NA – 69, JV – 54, “Latvijas attīstību”- 40, Apvienoto sarakstu – 36, “Progresīvajiem” – 23, bet “Jaunlatviešiem” – 17. Nullītes trim partijām. Vecpiebalgā arī visvairāk balsu ieguvusi NA -165, JV gan tikai par vienu mazāk.
Jaunpiebalgā neviena no 572 balsīm nav atdota kustībai “Par” un Centra partijai, “Saskaņa” nopelnījusi divas, bet “Stabilitāte”- viena vēlētāja atbalstu. Trīs vēlēšanu biļeti iekrituši urnā par “Tautas varas spēku” un “Tauta. Zeme. Valstiskums”, bet pieci par JKP. Visvairāk balsu tāpat kā daudzviet atdots par “Jauno Vienotību”- 200, NA – 131, “Latvijas attīstībai”- 54, “Progresīvajiem”- 52, Apvienoto sarakstu – 46. Kaimiņos Zosēnos savukārt par astoņām partijām nav vēlējis neviens.
Katrā pagastā vēlētāju intereses nedaudz pagrozās, bet kopaina nemainās.
Saprotams, ka daudzus interesē, kā tad svītrojuši un plusojuši esam populārākos politiķus. JV līderis, tagad jau Eiropas Komisijas komisāra amata kandidāts Valdis Dombrovskis Cēsu novadā ieguvis 8 296 balsis (3 473 plusi, 74 svītrojumi). Pēdējos mēnešos daudz apspriestais Krišjānis Kariņš no Cēsu novada nopelnījis 4 855 balsis (1 291, 1 333), un zināms, ka viņam Eiroparlamenta durvis paliks aizvērtas. Sandra Kalniete ieguvusi 6 768 mūsu novadā nobalsojušo balsis (2 163, 292). Savukārt Inese Vaidere, kura kļūs par deputāti, kad Valdis Dombrovskis par komisāru - 5 692 (1 227, 432).
Nacionālās apvienības pazīstamais politiķis Roberts Zīle Cēsu novada vēlēšanu iecirkņos saņēmis 6086 balsis (2 315 plusi un 100 svītrojumi), Rihards Kols – 5 060 (1 357, 168). “Latvija pirmajā vietā” deputāta kandidāts Vilis Krištopans nopelnījis 979 balsis, bet “Latvijas attīstībai” Ivars Ijabs – 3 401 (1 238, 91). No saraksta kandidēja arī priekuliete, Cēsu novada domes deputāte Elīna Stapulone. Viņai uzticību apliecināja 2 472 vēlētāji novadā (429, 211). Mārtiņš Staķis no “Progresīvajiem” Cēsu novadā nopelnījis 1 813 balsis (675, 60). Savukārt Reinis Pozņaks no Apvienotā saraksta – 1 889 balsis (670, 63), bet “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs 399 vēlētāju balsis (167, 6).
Šie skaitļi rāda, kā novadā esam uzticējušies, neuzticējušies, gribējuši un negribējuši, lai šie politiķi, kurus uz Briseli sūta pilsoņu vairākums, pārstāv mūsu intereses. Katram vēlētājam savs deputāts. No viņa tad arī jāprasa. Un no partijas, kura tieši šo cilvēku izbīdīja plāniņa vidū, lika noticēt, ka ir pats labākais, gudrākais…
Komentāri