No partijas “Jaunais laiks” (JL) aizgājuši vairāk nekā 20 biedri, tai skaitā valdes locekļi, pašvaldību un JL nodaļu vadītāji. Plaši tiek diskutēts, kādēļ tā notika, vai biedri, kas izstājās no partijas, pievienosies citam politiskajam spēkam un kāda ir JL nākotne.
Nu jau bijušais JL Cēsu nodaļas vadītājs Raitis Sijāts skaidro iemeslus, kādēļ kopā ar citiem partijas nodaļu un pašvaldību vadītājiem nolēma aiziet no JL: “JL man līdz šim bijusi vienīgā partija, un negrasos uzreiz stāties citā, jo JL ideāli – godīga valsts pārvalde, līdzsvarota visas valsts attīstība, cīņa pret korupciju, tiesiskums – ir tie, kādēļ partijā un politikā vispār iesaistījos. Lēmuma pieņemšanas procesam arī pašā partijā jābūt atklātam un caurspīdīgam. Diemžēl veids, kā partija izvirzītos mērķus cenšas īstenot jau kopš 2006. gada, aizejot no valdības un arī turpmāk – tuvākā nākotnē, man šķiet sarežģīti risināmi. No partijas aizgājušie biedri ir aktīvi, un lēmums nav pieņemts vienā dienā, par to ir ilgstoši domāts. Ar šo soli viņi nav nodevuši ne ideālus, ne mērķus.
Ir divas iespējas, kā sasniegt mērķus. Viena – vērot procesus it kā no malas, kritizēt, norādot uz kļūdām, bet aktīvi neiesaistoties. Vai šādā veidā – neesot pie varas, varam savu programmu, mērķus un uzstādījumus par godīgu valsts pārvaldi, sasniegt? Otra – politikā būt aktīviem, uzņemties atbildību grūtā, kritiskā brīdī, kāds valstī ir šobrīd. Vēlētāji taču 2006. gadā atbalstīja šo partiju, iegūstot otru labāko rezultātu ar 18 vietām Saeimā. Ja būtu iespējas ietekmēt valsts attīstību, esot opozīcijā, būtu labi. Taču realitāte ir cita.
Partijas vadība saka, ka nevēlas atrasties kopā ar citiem politiskajiem spēkiem. Protams, strādāt vienā valdībā ar partijām, kas sabiedrības acīs jau uzticību ir zaudējušas, nav viegli. Diemžēl šoreiz partija vairāk domāja par savām, nevis
valsts interesēm. Vai tad valstij nebūtu labāk, ja tieslietu ministre būtu S. Āboltiņa? Kā lai varam palīdzēt sabiedrībai, ja esam opozīcijā? Vai iespēja, ka partija varētu iegūt 51 vietu nākamajās vai arī ārkārtas vēlēšanās Saeimā, ir reāla? Partijas vadības uzstādījums ir, ka tikai tad esam gatavi uzņemties atbildību.
No partijas aizgājušo biedru un arī mans viedoklis ir, ka jābūt vienmērīgai valsts attīstībai. Taču JL politika diemžēl ir vērsta vairāk uz Rīgu, uz Saeimas vēlēšanām, bet interese par reģioniem nav pietiekama. Ar ko cilvēks Rīgā ir labāks par cilvēku Cēsīs, Skujenē, Zaubē, Nītaurē, Taurenē vai jebkurā citā vietā? Mēs gribam tos pašus pakalpojumus un iespējas. Esam par vienmērīgu visas valsts attīstību. Tas JL programmā bija rakstīts, bet darbībā tā neveidojās. Izpratne par to, kā cilvēki dzīvo ārpus galvaspilsētas, ir salīdzinoši neliela.
Viens no iemesliem ir arī mūsu viedokļu neuzklausīšana. Lēmuma pieņemšanas procesam partijā ir jābūt atklātam, caurspīdīgam un demokrātiskam. Par lēmumu iesaistīties vai nē I.Godmaņa valdībā bija jānotiek domes sēdei, diemžēl tā netika sasaukta. Tad kādēļ tādu izveidoja? Nebija arī valdes lēmuma. Daudzi aktīvi strādājām darba grupās, arī pašvaldību grupā, un šie viedokļi līdz Saeimas pašvaldību komisijai tā arī nenokļuva. Partijas vadītājs aktīvi brauca uz reģioniem, runāja, bet nepietiek jau tikai ar to, ja vadība uzklausa, jābūt arī risinājumiem un sapratnei.
Pēc aiziešanas no JL negrasāmies nevienā no partijām iesaistīties, jo tām ideoloģija ir pilnīgi cita, tās ir oligarhu izveidotas.
Šobrīd valstī ir daudz cilvēku, arī pašvaldību vadītāji, kuri neapmierināti ar pašreizējo politiku, kuri nav iesaistījušies nevienā partijā. Ja viņi izšķirtos par jauna spēka veidošanu, mūsu komanda būtu tajā gatava iesaistīties.”
Līgatnes pilsētas mērs Ainārs Šteins no JL nav izstājies un to arī pašlaik negrasās darīt. Viņš vērtē: “Domāju, ka šķelšanās ir pārāk skaļš jēdziens. Nevienam nav noslēpums, ka partijā divi spārni pastāvējuši jau ilgāku laiku – no 2006. gada. Šobrīd viens no spārniem ir uzskatījis par vajadzīgu atdalīties. Es šajā skaitā neesmu. Turos pie saviem ideāliem, un tie ir diezgan vienādi ar partijas mērķiem, tādēļ neredzu vajadzību šai brīdī ko mainīt. Protams, politika manā dzīvē un darbā nav galvenais. Uzskatu, ka pašvaldībā vispirms ir jāstrādā un jārisina saimnieciski jautājumi.
Divi grupējumi JL pastāvējuši ilgu laiku, un viens no šiem spārniem pēdējos kongresos mēģināja ko mainīt. Kādā kongresā tika mēģināts nomainīt Einaru Repši pret Krišjāni Kariņu. Tas neizdevās. Nākamajā tas izdevās, un šis grupējums saņēma reālu varu un bija arī pārstāvniecība valdē. Nākamajā kongresā šis grupējums ar K. Kariņu priekšgalā atkal ieguva varu. Arī valdes locekle, reģionālās grupas vadītāja Sandra Kalniete un citi, arī tie, kuri pašlaik partiju pamet. Kas tad bija tas lielais spēks, kas neļāva realizēt pašiem savas idejas, ja reiz partijiskā vara bija? Šis uzstādījums, ka kāds kaut ko nav ļāvis darīt, nav patiesība. Vai kāds bija gatavs iet un darīt, vai tikai runāt?
Aktīvi esmu darbojies pašvaldību darba grupās, arī Cēsu nodaļā, un doma par atdalīšanos no partijas virmoja jau no 2006. gada. Vairākas reizes šis jautājums bija aktuāls – brīžos, kad jutām, ka šis spārns un tai skaitā pašvaldību intereses partijas valdē varētu netikt pārstāvētas. Tomēr mums izdevās gūt pārsvaru JL valdē un ievēlēt savu valdes priekšsēdētāju – K.Kariņu. Ja to nebūtu izdevies izdarīt iepriekšējos kongresos, tad aiziešana no partijas būtu likumsakarīga, jo nespējam pārstāvēt savas intereses, ja neesam valdē. To cilvēku intereses, kuri aizgājuši no partijas, varēja tikt un tika pārstāvētas. Tādēļ man nav saprotams, kādēļ vajadzēja aiziet no partijas, ja visi trumpji jau bija rokās.
Vai informācija par to, ko un kā vēlamies, sasniedza partijas vadību? S.Kalniete, kas bija reģionālās grupas vadītāja, šobrīd apgalvo, ka pašvaldību vadītāji ir neapmierināti, ka JL neiegāja valdībā. Es biju frakcijas sapulcē, kurā tika lemts par iespējamajiem scenārijiem saistībā ar dalību valdībā. S. Kalniete, kurai vislabāk bija zināms pašvaldību vadītāju viedoklis un intereses, visskaļāk izteica viedokli, ka šādā valdībā strādāt nedrīkstam. Tā teica arī I.Čepāne. Acīmredzot pašvaldību vadītāju viedoklis nenokļuva līdz frakcijai.
Domāju, ka būs ārkārtas kongress, un tas arī lems par aktuālajiem jautājumiem. Esmu pārliecināts, ka JL nemainīs savu kursu, jo ideoloģija ir tā, kas vieno partijas biedrus.”
Komentāri