Pasažieru lidmašīnas notriekšana, ciniskā un necilvēcīgā attieksme pret cilvēku mirstīgajām atliekām un traģēdijas izmeklēšanu daudzas valstis un to iedzīvotājus ir pamodinājusi no sapņa par demokrātiju Krievijā. Arī Latvijā traģēdija Austrumukrainas debesīs ir pieklusinājusi skaļākos Putina aizstāvjus. Tomēr jautājums par to, vai ir izdevīgi ievērot principus un ideālus, paliek – ik pa brīdim kāds politiķis vai uzņēmējs atgādina, ka sankcijas pret Krieviju un tās atbalstītājiem var samazināt peļņu. Nauda, nevis nostāja, joprojām gan Eiropā, gan Latvijā bieži vien tiek uzskatīta par drošības garantiju. Šķiet, ka šodien Bendžamina Franklina, viena no ASV dibinātājiem, neatkarības deklarācijas un ASV Konstitūcijas parakstītāja, pirms gandrīz trīssimts gadiem sacīto, ka tas, kurš maina brīvību pret drošību, galu galā zaudē abas, gribas aizmirst. Protams, var strīdēties, vai vajadzēja Nacionālo operu iznomāt Krievijas bagātnieka un “Jaunā Viļņa” rīkotāja Krutoja dzimšanas dienas svinībām. Protams, var atviegloti nopūsties, ka, piemēram, Rundāles pili laikam gan neviens miljonārs vai miljardieris savām izpriecām nopirkt nevar pat uz dažām stundām, jo pils direktora izpratne par lietu kārtību un vērtībām atšķiras no ierastās tirgošanās ar visu un visiem. Un, protams, var sevi mierināt, ka ir taču NATO un Eiropas Savienība, kas parūpēsies par mums. Tomēr man aizvien biežāk jāatceras Valērijas Novodvorskas, nesen mūžībā aizgājušās Krievijas disidentes, pirms diviem gadiem sacītais sarunā ar viņu par Latviju, Krieviju un mūsu nākotni, jo viss ir noticis kā pēc pareģojuma.
Latvijā Novodvorskas vārds nav plaši pazīstams, tādēļ vietā pateikt, ka pirmo reizi (bet ne pēdējo) Lefortovas cietumā Novodvorska nonāca 1969. gadā 19 gadu vecumā par skrejlapiņu izplatīšanu – tajās viņa vērsās pret padomju režīmu un notikumiem Čehoslovākijā, kad tajā iegāja armija. Tāpat kā visiem padomju laika disidentiem, kuri atteicās sadarboties ar VDK un savos uzskatos palika nelokāmi, viņai tika uzrakstīta “diagnoze” un viņu nosūtīja piespiedu ārstēšanai uz speciālo psihiatrisko slimnīcu Kazaņā. Novodvorskai toreiz laimējās divkārt – viņu spīdzināja tikai fiziski un, pateicoties radio “Svoboda” un ārzemju cilvēktiesību aktīvistiem, pēc pusotra gada izlaida nomirt mājās. Tad viņai palaimējās vēlreiz – tika sagādātas ārzemju zāles un divu gadu laikā izdevās atveseļoties tik daudz, lai turpinātu dzīvot un domāt par turpmāko darbību.
Pirms diviem gadiem viņa kopā ar Maskavas Valsts Universitātes profesoru Konstantīnu Borovoju ieradās Latvijā. Pirms referenduma par krievu valodu kā otro
valsts valodu sacīja, ka “mums no Krievijas redzams, ka esat kļuvuši bezrūpīgi, dzīvojot brīvā valstī. Es jūs apskaužu, ka varat tajā dzīvot, bet mēs arī redzam, ka referendums Latvijā ir Krievijas specdienestu darbs. Mēs atbraucām, lai jūs brīdinātu. Mēs divas dienas runājām ar dažādiem Latvijas politiķiem, un mani pārsteidza viņu bezrūpība. Vadošā pozīcija ir tāda, ka Latvijas specdienestu nekvalitatīvais darbs nav problēma, jo aiz muguras ir
NATO ar visiem saviem dienestiem. Un vispār par drošību nav jāuztraucas, jo NATO Latviju aizstāvēs.” Uz jautājumu, vai Eiropa, vai amerikāņi nesaprot, ka Krievija nav mainījusies un ka reizēm liekas, ka mēs atkal tuvojamies situācijai pirms Otrā pasaules kara, Novodvorska atbildēja: “Lielā mērā tā ir arī Rietumu vaina. Nedrīkstēja izdabāt, nedrīkstēja visu piedot, nekādā gadījumā nedrīkstēja ļaut Krievijai iegūt kodolieročus. (..) Bušs paskatījās acīs Putinam un ieraudzīja tajās mīlestību un gaišu dvēseli… Somijas dēļ savulaik Hitlers izlidoja no Nāciju līgas, bet Krievija varēja atļauties ieiet un karot neatkarīgas valsts – Gruzijas teritorijā. Krieviju vajadzēja izstumt no Lielā Astotnieka, (G-8) vajadzēja saņemt nopietnu nosodījumu par Gruziju. Kāpēc Krieviju aicina uz Davosu? Kāpēc vēl runā ar Krieviju?”
Kad atgādināju, ka šodien mēdz teikt – tās ir biznesa intereses, Novodvorska ar krietnu ironijas devu sacīja: “Nevajag domāt par biznesa interesēm! Citādi izskatās, ka taisnība Ļeņinam – “tie buržuji” mums ne tikai pārdos virvi, kurā mēs viņus pēc tam pakārsim, bet to virvi pārdos mums uz kredīta! Galu galā Krievijai nav kur likties, mēs neko neražojam, bet dzīvojam uz gāzes rēķina. (..) Krievijai gluži vienkārši var aizvērt kapitāla ceļus, nedot iespējas Krievijas pilsoņiem mācīties Rietumu universitātēs un neļaut iebraukt Eiropā un Amerikā. Pasaule jau daudzas reizes smagi ir maksājusi par to, ka vispirms izdabāja Ļeņinam, tad Hitleram, tad Staļinam. Par to tika samaksāts ar cilvēku dzīvībām. Ja izdabāšana Krievijai turpināsies, tas var beigties ar Trešo pasaules karu.” Sallija Benfelde
Komentāri