Vēlēšanas ir notikušas bez nopietniem pārpratumiem un incidentiem, nobalsoja mazliet vairāk pilsoņu, nekā iepriekšējās. Tiesa gan, ārpus Latvijas balsoja mazāk vēlētāju, salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem.
Runājot par diasporas balsojumu, ir vietā atcerēties, ka Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārpus valsts, ir ļoti dažādi – tieši tāpat kā Latvijā dzīvojošie. Diasporu mēdz nosacīti dalīt “vecajā” un “jaunajā”, un apgalvojums, ka “jaunajā” diasporā vairāk ir ekonomisko emigrantu, kuru vidū savukārt ir vairāk vienkāršu un ne īpaši kvalificētu darbu strādājošo, ir patiess. Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzi ārpus Latvijas arī mācās vai ir izveidojuši ģimeni, devušies pieredzes apmaiņā, tādēļ viņus nevar dalīt pēc “melns” un “balts” vai “izglītoto” un “neizglītoto” principa.
Tiesa gan, “vecā” un “jaunā” diaspora ir balsojusi atšķirīgi. Ja 14. Saeimu būtu ievēlējusi tikai diaspora, Saeimā mandātus iegūtu astoņas partijas un tad tajā neiekļūtu Ainārs Šlesers, bet mandātus saņemtu Alda Gobzema dibinātā un vadītā partija “Katram un Katrai”.
Pirmā gan tieši tāpat būtu “Jaunā Vienotība” ar 26,11 procentiem balsu. Otrie būtu “Progresīvie” ar 14,34 procentiem, trešie – Nacionālā apvienība ar 7,19 procentiem, ceturtie ar 7,05 procentiem – “Stabilitātei!”, piektie ar 6,84 procentiem būtu Apvienotais saraksts, bet kā sestā Saeimā iekļūtu Alda Gobzema partija “Katram un Katrai” ar 6,64 procentiem. Septītā ar 5,94 procentiem diasporas vēlētāju balsu būtu Zaļo un zemnieku savienība, bet astotā ar 5,32 procentiem partiju apvienība “Attīstībai/Par!”.
Jāteic, par “Jauno Vienotību” visvairāk tiešām ir balsojusi “vecā” diaspora, vairāk balsu saņēma arī “Progresīvie”. Piemēram, ASV Vašingtonā par “Jauno Vienotību” nobalsoja 53,06 procenti, un otrais visvairāk balsu saņēmušais saraksts bija “Progresīvajiem”– 17,7 procentu; Denverā “Jaunā Vienotība” saņēma 46,7 procentus, Losandželosā – 48,9 procentus, Mineapolē – 50,6 procentus, Bostonā 58,8, bet Ņujorkā 48,6 procentus balsu. Sietlā par “Jauno Vienotību” nobalsoja 51,5 procenti, bet Indianapolē – 39,7 vēlētāju, Sanfrancisko 55,9 procenti un Milvokos – 45,29 procenti vēlētāju. Brazīlijā “Jaunā Vienotība” saņēma 47,5, bet vispārsteidzošākie bija vēlēšanu rezultāti Austrālijā: Melnburnā par “Jauno Vienotību” nobalsoja 61,7 un Adelaidē – 60,7 procenti.
Ļoti atšķirīgi rezultāti dažādos balsošanas iecirkņos ir Apvienotajā Karalistē. Northamptonā visvairāk balsu ir ieguvis saraksts “Stabilitātei!” ar 21 procentu balsu – acīmredzot tādēļ, ka tur ir daudz Latvijas pilsoņu strādnieku, kuru dzimtā ir krievu valoda. Daudzviet tūlīt aiz “Jaunās Vienotības” ir “Progresīvie”, bet Berlīnē viņi ir pirmie. Ļoti atšķirīgs ir vēlēšanu rezultāts Īrijā: visvairāk balsu arī ir ieguvusi “Stabilitātei!” (18), tad ir “Katram un Katrai”(14,7), “Jaunā Vienotība” (13,7), Apvienotais saraksts (7,8), “Progresīvie”(7,1), Nacionālā apvienība (6,0) un Zaļo un zemnieku savienība (5,7).
Atšķirības balsojumā ne tikai Latvijā un ārpus tās, bet arī ārvalstu iecirkņos var skaidrot gan ar to, ka daļa vēlētāju vispirms domā par gaidāmo ziemu un augošajām cenām, daļa, it sevišķi Lielbritānijā dzīvojošie “ekonomiskie bēgļi”, ir dusmīgi un vīlušies pagājušajās vēlēšanās daudz balsu ieguvušajos politiķos, vispirms jau tajos, kas bija ievēlēti no KPV LV, tādēļ balsot vairs negāja, bet tie, kuri tomēr to nolēma izdarīt, balsoja par “Stabilitātei!” vai par Šlesera partiju, vai atkal par Gobzemu. Lai cik labvēlīgs diasporas balsojums dažos ārvalstu iecirkņos bijis pašreizējā Saeimas deputāta, viena no bijušās partijas KPV LV līdera Alda Gobzema partijai, tā 14. Saeimā nav ievēlēta. Jāpiebilst, Gobzems paziņojis par izstāšanos no paša dibinātās partijas un aiziešanu no politikas, pēdējās ziņas liecina, ka šoreiz viņš laikam tiešām pildījis solījumu un aizbraucis pie ģimenes uz Spāniju.
Mēs, vēlētāji, savu izvēli esam izdarījuši, tagad vārds politiķiem, lai sarunās vienotos par koalīciju. Ja tas izdosies, tad 1. novembrī, kad 14. Saeima sāks savu darbu, Valsts prezidents varēs nominēt premjera amata kandidātu.
Komentāri