Rudens lapu krāšņums sabiedrībā allaž raisa divējādas, pat trejādas noskaņas. Vieni priecājas par skaistajām krāsām, otri piktojas, ka jāvelta laiks un spēks lapu grābšanai, bet trešie aizvien biežāk pauž viedokli, ka lapas nevajag grābt, jo tā augsnei tiek atņemta barība.
Pēdējā laikā sociālajos tīklos daudz skatīts ar Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu tapis video, kurā uzsvērts – negrāb bez vajadzības, lapas baro augsni. Doti arī jau zināmie padomi, ka lapas vajag kompostēt, var izmantot augu ieziemošanai, nedrīkst dedzināt un bērt konteineros.
Diskusija raisījusies lielākoties par – negrāb lapas. Latvieša skaistā izpratne, kas ielikta vietējās varas Saistošajos noteikumos, nepieļauj domu, ka parkā lapas varētu apbērt ap krūmiem un kokiem. Jo – kā tas izskatīsies! Un vēl vējš kādu lapu mētās pa pagalmu vai, nedod Dievs, parku! Bet Latvijas Lauku konsultāciju centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidrojis, ka koku lapas ir nozīmīgs materiāls mulčēšanai, it sevišķi pirms ziemošanas perioda. Obligāti jāmulčē no jauna iestādītie vai pārstādītie augi, bet pārējiem, ja lapu ir daudz, mulča arī nāks tikai par labu. Ar lapām var mulčēt augsni, tad tā tiks pasargāta ne tikai no klimatisko apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, bet arī veicinās augsnes auglību dārzā. Mikroorganismi un sliekas ļoti aktīvi uzsāks lapu sadalīšanu no apakšas. Tā, lūk. Un pavasarī nebūs jāpērk minerālmēsli, kurus taču tik daudzi uzskata par kaitīgiem.
Perfekts zāliens rāda saimnieka rūpību. Paša veidots komposts – saimniekošanu. Taču cik pilsētnieku lapu maisus ved uz kopīgo komposta kaudzi? Tā dabas saudzēšanas vārdā tiek piesārņota vide, tērēti resursi, jo ne jau lapu maisus kāds stumj ar ķerru. Tos ved ar mašīnu, tērē degvielu, izplūdes gāzes piesārņo gaisu. Var jau teikt, ka aizved pa ceļam, ka cik nu tā mašīna nodara ļauna. Bet pa pilienam vien veidojas okeāns.
Rudeņos un pavasaros daudziem aktualitāte numur viens ir lapu un pērnās zāles dedzināšana. “Mans ieteikums ir sadedzināt augļu koku un ogulāju lapas,” padomu devis M.Narvils. Tas augu aizsardzības vārdā. Slimības un kaitēkļi tā vien gaida siltu ziemu, lai nākamvasar dotos pie dārzu īpašnieku klātiem galdiem.
Tādi esam – vidusceļu, mērenību neredzam. Sagrābjam lapas, vedam kaut kur, pēc tam kompostu atpakaļ. Kamēr tā braukājam, dārzā, parkā kokiem un krūmiem vēl jāpieved mākslīgā barība.
Lūk, divas atziņas no domu apmaiņas pēc lapu grābšanas video noskatīšanās: “.. viss dabā ir sakārtots…cilvēku milzīgā vēlme pēc savas kārtības bojā dabu…”; “Lapās ir mikroelementi, kas baro augsni. Tas gan ir fakts, kopš dārzā vairs rudens lapas negrābjam, mums ir skaistākais mauriņš visā ielā, jo zālīte no lapām dabū labu mēslojumu.”
Vienmēr un visur katram ir sava taisnība, dzīves pieredze, kas vai nu neļauj ko mainīt, vai mudina darīt citādi. Viedokļi taču var būt tik dažādi. Un, ja tie skar dabas vai vides jautājumus, vienmēr būs tikai un vienīgi to labā un vārdā.
Komentāri