Šajā dzīvē nākas maksāt par visu, arī par popularitāti. Sabiedrībā labi zināmi ļaudis atzīst, ka slavai ir labās un arī ēnas puses. Viena lieta ir glītam un sapostam grozīties pirmajās rindās, pavisam cita, ja sveša foto vai video kamera fiksē mirkļus, kuriem nebūt neesi gatavojies. Zinām taču slavenības , kas atzīst – sabiedrības uzmanība dažkārt mēdz būt tik liela, ka gribas aizbēgt, gribas būt vienkāršam, neviena nepazītam cilvēkam, lai var mierīgi iziet no mājas arī nemazgātiem matiem, mazliet apvalkātiem apaviem, apģērbā bez zīmola. Atceros, ka bija jāpasmaida, kad pirms vairākiem gadiem visi pasaules mediji ziņoja – princis ( neatceros gan, kurš tieši), braucot ar divriteni, apgāzies un mazliet sasities. Es varētu krist no divriteņa katru dienu pa desmit reizēm, neviens par to neziņotu. (Cik labi, ka tā!) Bet uz prinča deguna pat muša nevar nolaisties bez sabiedrības ievērības.
Tā nu jau vairākas dienas Latvijas ziņu kanālus neatstāj vēstis par pašmāju slavenību dziedātāju Normundu Rutuli, kurš bija izraisījis avāriju, būdams pie automašīnas stūres ievērojamā alkohola reibumā. Notikums gan nofilmēts, gan safotografēts, cilvēks šajos attēlos labi zināms, populārs, ziņas par gadījumu izplatās vēja ātrumā. Netrūkst viedokļu- līdzjūtības un nosodījuma -, kā jau tas šādās reizēs mēdz būt. Netrūkst pakratīšanas ar pirkstu un arī viegla humora: “Rutulis kārtīgā rutulī.” Jā, reibums bijis tiešām pamatīgs – 2 promiles, un jāsaka paldies augstākajiem spēkiem, ka brauciens beidzās šādi – tikai ar auto saskādēšanu, neviens cilvēks fiziski nav cietis.
Domājot, kā un kāpēc šāds gadījums notika zināmā dziedātāja ikdienā, varēja likties, ka nu sāksies attaisnošanās par pārslodzi, pavasara nogurumu, depresiju, kādu pāridarījumu. Sociālajos tīklos lasot komentārus par N. Rutuļa nopietno kļūdu, var nojaust, ka daudzi cilvēki no viņa to arī gaidīja. Bet nesagaidīja. Savā feisbuka profilā dziedātājs ierakstījis: “Dārgie līdzcilvēki! Man trūkst vārdu… Man kauns! Gribas zemē ielīst. Bet skaidrs, ka tas nav iespējams. Tas ir arī kā atgādinājums sev, ka vēl vakar tu esi augstā lidojumā, bet jau pēc mirkļa, patiešām tikai pēc mirkļa, vari būt dziļā bedrē. Ar milzīgu nožēlu atzīstu, ka mans tā vakara lēmums dzērušam sēsties pie stūres nav attaisnojams. Tas notika … Un tā ir mana, un tikai mana vaina, gan par to, ka neatturēju sevi iedzert, gan par to, ka tādā stāvoklī biju pie stūres, apdraudot jūs visus.[..]”
Pilnībā piekrītu “Latvijas Avīzes” žurnālistes Lindas Tuntes laikraksta interneta portālā paustajam: ““Šī dzīve ir kā šūpoles”, patiešām. Izlasīju šo vaļsirdīgo tekstu un aizdomājos, cik svarīgi ir, lai cilvēks spēj atzīt savas kļūdas. Nepazīstu nevienu pasaulē, kurš lielākā vai mazākā mērā nav kādreiz kļūdījies, bet pazīstu arī salīdzinoši maz tādu, kas spēj šādi – godīgi atzīt savu vainu, apstiprināt gatavību saņemt sodu un laboties. Par šo – visu cieņu!”
Gan jau kāds teiks – tas jau ir pašsaprotami, protams, sava vaina jāatzīst, jānožēlo, jālūdz piedošana. Tikai savā ikdienā to diemžēl bieži nepiedzīvojam. Cilvēka dabā ir meklēt attaisnojumus, lai mazinātu savu vainu. Kaut vai runājot par to, kā tiek pārvaldīta valsts. Neatceros, ka pēc kāda skandāla par nelikumīgi pārtērētiem līdzekļiem, korupciju, muļķīgiem, kļūdainiem, kaitnieciskiem lēmumiem kāds būtu uzņēmies atbildību, atzīstot savu kļūdu. Tādēļ Normunda Rutuļa kritiens no divriteņa mums ir pamudinājums ne tikai nevadīt automašīnu alkohola reibumā, bet arī spēt publiski atzīt savu vainu.
Komentāri