Pašsaprotami, ka jaunajai paaudzei tiek skaidrots, ka alkohols ir kaitīgs, ka tas degradē cilvēku. To atgādina arī puišiem un vīriem. Un laikam gan grūti atrast ko nožēlojamāku par piedzērušos jaunkundzi vai sieviņu gados. Alkohola kaitīgums – tēma, kas nebeidzas. Stipro dzērienu ietekmi aizvien pēta zinātnieki. Un neko pozitīvu neatrod. Protams, visā jāievēro mērenība. Arī saldumi taču, ja ēsti par daudz, ir kaitīgi.
Taču, atskatoties vēsturē, kas tik nav darīts, lai dabūtu iedzert kādu glāzīti. Katrai tautai ir savas dažādu dzērienu brūvēšanas zināšanas. Visticamāk, savulaik dzēruši ne mazāk un ne vairāk kā tagad. Un droši vien pret dzērāju, lai viņš bija augstas kārtas, arī attieksme nebija diez ko mīlīga. Sadzēries cilvēks ir sadzēries cilvēks, no tāda var visu ko sagaidīt.
Apreibinošie dzērieni gadsimtiem bijuši kā prece, kas ir gana pieprasīta. Nemaz ne tik senā pagātnē, vien pirms pāris gadu desmitiem, somi brauca uz Igauniju un kastēm uz prāmi nesa alkoholu. Pēdējos gados igauņi brauc uz Latviju un mašīnu bagāžniekos krāmē ne jau vienu vai trīs pudeles grādīgā dzēriena. Par to priecājas pierobeža – pie mums iepirkties brauc igauņi. Apsviedīgi uzņēmēji pratuši izmantot situāciju un uzcēluši alkohola tirgotavas – sak, laipni lūgti, kaimiņi. Un igauņi brauc, jo… Latvijā alkohols lētāks. Priecājas veikalnieki, apmierināti valsts maka turētāji, jo ripo akcīzes nodokļa eiro, gandarīti pierobežnieki, jo ir darbs. Ekonomika rullē. Kāpēc ne, jo dzers jau kaimiņi, ne mūsējie. Mums peļņa, viņiem paģiras un problēmas. Tā teikt – uz cita nelaimi izstiepies… un dzīvo.
Igauņi arī nemaz nav tik lēni, kad runa ir par naudu. Pēc vēlēšanām nomainījās politiķi, nu gatavi latviešu vīzdegunībai parādīt – mēs varam samazināt akcīzes nodokli alkoholam, un mūsējie pie jums iepirkties nebrauks. Solīja un izdarīja. Ko nu? Uzņēmēji un pierobežnieki ceļ trauksmi – bizness vējā, valsts kasē eiro neripos, bet daudzi vietējie zaudēs darbu. Tāpēc jau ir valdība, lai sadzirdētu iedzīvotāju un uzņēmēju problēmas. Šajā reizē sadzirdēja. Tas nekas, ka uzņēmēji bija iesaistījušies acumirklīgā, riskantā biznesā, valdība gatava saprast un atbalstīt. Ja jau igauņi var samazināt akcīzi, mēs arī. Nu un tad, ka ir plāns, kā nodoklis pamazām pa gadiem augs. Visu taču var atcelt. Dīvaini, ne? Kāpēc alkohola ražotājiem un tirgotājiem tāds atbalsts? Nez vai mēbeļu ražotāji arī uz ko līdzīgu var cerēt. Bet, izrādās, valsts maka labā var darīt visu! Akcīzes preces visos laikos nesušas vislielāko peļņu uzņēmējiem un valstīm. Patiesība, kas veca kā pasaule.
Tirdzniecība zels, iedzīvotāji mūsu zemē un aiz robežas dzers, reibs un darīs dažādas lietas, valsts kasē ienāks nauda. Skaisti! Daļu tās varēs tērēt, lai skaidrotu jaunajai paaudzei, cik alkohols ir kaitīgs, kā tas bendē smadzenes, iznīcina personību. Divkosība, nekas vairāk. Ar vienu muti runā – jāpaaugstina akcīzes nodoklis alkoholam, lai tas būtu dārgāks un grūtāk pieejams -, bet otra saka – dzeriet, tā vairosiet valsts attīstību. Un diemžēl … abiem sacītājiem ir taisnība.
Jā, no valstī iekasētajiem nodokļiem tik daudz kas atkarīgs, tādēļ jādomā, ko darīt, lai kaimiņi turpina stiprināto dzērienu pudeles iegādāties pie mums. Tā domājam īstermiņā. Bet vai ilgtermiņā arī tas der? Un ir vēl kas svarīgs – Latvijas prestižs. No Igaunijas iebraucot, alkohola veikali vien.
Komentāri