Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kad ikdienas skrējienu apstādina traģēdija

Anna Kola
14:35
25.11.2022
30

Pagājuši deviņi gadi kopš vienas no traģiskākajām novembra dienām Latvijas vēstures lappusēs. Pirms deviņiem gadiem, 21.novembrī, sabrūkot lielveikala “Maxima” jumtam Zolitūdē Rīgā, dzīvību zaudēja piecdesmit četri cilvēki. Šo dienu daudzi joprojām atceras ar šausmām, notikušais šķiet piedzīvots nemaz tik senā pagātnē.

Kopš šī traģiskā notikuma dažkārt pārņem domas, cik droši ir lielie un ne tik lielie veikali un citas masīvas būves, kuras nākas apmeklēt. Sevišķi jau tās ēkas, kas tiek būvētas pēdējā gadu desmitā komerciāliem nolūkiem. No iespējami lētākiem materiāliem, izmantojot iespējami lētāku, bet vienlaikus visdrīzāk arī mazāk profesionālu darbaspēku.
Vēl pavisam nesen bijām spiesti dzīvot pandēmijas ierobežojumu paēnā un visas iespējas brīvi drūzmēties lielveikalos, pulcēties pasākumos bija vairāk vai mazāk liegtas. Taču šogad atkal novērojumi rāda, ka iedzīvotāju aktivitāte steigties gādāt gan svētkiem, gan ikdienai labumus sev, ģimenei un draugu lokam ir krietni vien liela. Rīgas lielāko iepirk­šanās centru stāvlaukumi allaž pilni automašīnām, tirdzniecības centros ļaužu drūzma. Redzot, kāda ir lielveikalu apmeklētība, arī jādomā, ka finansiālie apgrūtinājumi saistībā ar sadārdzināto gāzi vai elektrību nebūt nav šķērslis, lai ļaudis dotos brīvo laiku pavadīt, apbrīnojot jauno preču sortimentu lielveikalos.

Taču pašai, nesen apmeklējot vienu no milzu iepirkšanās gigantiem, prātā iešāvās doma nevis par iedzīvotāju pirktspēju, bet tieši tā, ar ko sāku – cik drošas ir visas šīs lielās ēkas, kurās reizumis gadās būt? Par gadu simteņus pieredzējušajām ēkām šaubu īsti nav – vecās pilis, baznīcas un halles vieš vairāk uzticības nekā jaunās, modernās, stiklotās būves, kuras arhitektūras tehnisko aizkulišu nepārzinātājam šķiet turamies kopā vien uz dažām metāla skrūvēm stikloto plantāciju stūros. Nereti paužam lielu prieku par ēkām, kuras iecerētas būvēt un tiek uzceltas patiesi raitā tempā, paverot iespēju apmeklēt kādu jaunu iestādi jau pavisam drīz pēc būvdarbu sākšanas. Ja paraugās no otras puses –vai tiešām šajā raitajā darba gaitā vienmēr viss norit pēc labākās kvalitātes un apziņas? Gribētos tā domāt, bet realitātē diez vai tā ir.

Skaidrs, no Zolitūdes traģēdijas noteikti ļoti daudz ir nācies mācīties un pieredzēt arī būvniekiem, lai līdzīgas nelaimes novērstu līdz absolūtam minimumam. Visam komercializācijas uzvaras laikmetam klāt vēl nāk mainīgie laikapstākļi un, par spīti noliedzējiem, arī globālā sasilšana, kas arhitektūras brīnumu tapšanas procesu sarežģī vēl vismaz par kādu mazumu.

Arī jaunās dzīvokļu ēkas un rindu mājas aug kā sēnes pēc lietus, īpaši šobrīd, kad mājokļu un namīpašumu cenas gājušas krietni uz augšu. Ne velti šī desmitgade tiek bieži dēvēta par steidzīgo informācijas plūsmas laikmetu, jo viss notiek neiedomājamos ātrumos un šī steiga diemžēl ienāk arī praktiskā darbā, gan būvējot objektus, gan meklējot un izvēloties nākamo dzīvesvietu. Skrē­jiens ir it visur, jo nemitīgi mainīgā pasaulē nevaram būt droši, vai rīt, pēc nedēļas, pēc gada vispār mūsu šā brīža ieceres un plāni vēl pašiem vai kādam citam būs aktuāli. Bet nemitīgajā joņošanā aizmirstam pašu vērtīgāko – mūsu dzīvību, veselību, tuviniekus un līdzcilvēkus.

2013.gada 21.novembrī visi bijām tādā pašā ierastā – nekam nav laika – skrējienā, kad visus, itin visus Latvijā un pat aiz robežām apstādināja šī satricinošā nelaime, par kuru sirds sāpēja katram, kam vien tāda bija īstajā vietā. Šogad, apritot deviņiem gadiem kopš Zolitūdes “Maxima” traģēdijas, neaizmirsīsim par brīdi atelpas it visā: darbos, būvdarbos un visās citās ikdienas lietās. Šogad pirmo gadu arī kalendāros šī diena atzīmēta kā Zolitūdes traģēdijas piemiņas diena. At­sau­coties biedrības “Zolitūde 21.11.” valdes aicinājumam, Rī­gas paš­valdība 2022. gada 21. novembrī izkāra valsts karogus sēru noformējumā pie pašvaldības ēkām, lai pieminētu traģēdijā bojā gājušos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi