Līdz 14. Saeimas vēlēšanām vairs tikai astoņi mēneši, ir labi redzams, ka vēlēšanu kampaņa patiesībā sākusies jau sen, kaut oficiāli tas notiks tikai pēc vairākiem mēnešiem.
“Covid-19” pandēmija, ierobežojumi un valsts atbalsts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem ir kļuvuši par galveno tēmu cīņā par vēlētāju prātiem 14. Saeimas vēlēšanās. Acīmredzot politiķi uzskata, ka tas ir vieglākais un ātrākais ceļš, kā labvēlīgi noskaņot vēlētājus, un katra partija runā un cenšas darīt to, ko, viņuprāt, partijas vēlētāji gribētu.
Par spīti tam, ka inficēšanās ar “Covid-19” pagaidām tikai palielinās, dažu nedēļu laikā tā varētu sasniegt savu maksimumu, valdība jau tagad domā, kādus ierobežojumus un kad atcelt. Kā liecina citu valstu pieredze, pēc augšupejošās kovida līknes varētu sekot diezgan strauja inficēto skaita samazināšanās. Vasarā, visticamāk, situācija ar vīrusu būs daudz mierīgāka, ierobežojumu būs pavisam maz. Katra partija varēs sevi slavēt un apgalvot, ka viss ir tik jauki tādēļ, ka viņi taču visu laiku valdību spieduši atcelt ierobežojumus, bet iemesla nepārtraukti runāt par vīrusu un ierobežojumiem vairs nebūs, turklāt vēlētājiem varētu būt apnikusi nepārtrauktā ņemšanās ap pandēmiju. Ar vārdu sakot, manuprāt, ar runāšanu par pandēmiju vien vairs nepietiks, jāatrod vēl kāda tēma, kas emocionāli spētu aizraut.
Protams, veselības aprūpe, izglītība, nodokļi, pensijas, algas un pabalsti ir mūžīgās tēmas, par ko runāt, jo problēmu nozarēs netrūkst. Taču ar to būs par maz, vajadzīgs kaut kas tāds, kas cilvēkus aizkustina, nokaitina vai iedvesmo – tāpat kā Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, kad solījumi “mēs jaunu pasauli sev celsim”, noārdot un noņemot visu iepriekšējo, panāca 54,6% vēlētāju piedalīšanos vēlēšanās.
Manuprāt, viens no “ziloņiem”, uz kuru var balstīt vēlēšanu kampaņu, varētu būt “karš” pret Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Civilās savienības likumam. Pirmās kaislības un apgalvojumi, ka likumprojekts ir antikonstitucionāls, jau ir izskanējuši. Izrādās, Satversmes tiesa “bāžot degunu” likumdošanā, kas uz to neattiecoties, un vispār – šis likumprojekts esot antikonstitucionāls.
Kā zināms, pagājušajā gadā Satversmes tiesa (ST) lēma, ka līdz šī gada 1. jūnijam jānovērš Darba likumā noteiktā par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilstība Satversmei. ST norādīja, ka valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. ST spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
Civilās savienības likumprojektu premjera uzdevumā izstrādājusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītā Tieslietu ministrija. JKP deputāts Krišjānis Feldmans skaidro, ka likumprojekts ir vērtējams tieši kā ekonomiska rakstura normatīvais akts, kas izpilda uz personu finansēm attiecināmus jautājumus, kurus lēmusi Satversmes tiesa. Tiek skaidrots, ka savienību varēšot noslēgt arī cilvēki, kas nav pāri. “Šādu civilo savienību var nodibināt divi pensijas vecuma cilvēki, kuri, palikuši vieni, nespēj nomaksāt komunālos maksājumus, vai citas personas, kuras saredz tīri ekonomisku vai sadzīvisku labumu, kārtojot savas ikdienas lietas,” skaidro Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga.
Protams, Zaļo zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) apgalvo, ka laulība un ģimene likumprojektā viltīgi netiek pieminēta, bet patiesībā tā esot domāta laulība un ģimene, tāpēc likumprojekts esot antikonstitucionāls, jo pārkāpjot Satversmi. Vēl vairāk, Satversmes tiesai nemaz neesot tiesību jaukties Saeimas darbā ar saviem lēmumiem, jo Latvijā likumdevējs ir Saeima.
Klausoties šādas diskusijas, pirmkārt, gribas uzreiz atgādināt, ka Satversmes tiesas likuma 1. pantā rakstīts: “Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk — Satversme) un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.”
Tātad Satversmes tiesai jānodarbojas tieši ar pieņemto likumu un normatīvo aktu izvērtēšanu un rekomendācijām, lai tie atbilstu valsts pamatlikumam. Apgalvojums, ka ST darbojas antikonstitucionāli, labākajā gadījumā ir vismaz absurds, atliek cerēt, ka tie nav apzināti meli.
Otrkārt, Satversmes 65. pants nosaka, ka likumprojektus var iesniegt arī Ministru kabinets (MK), bet Tieslietu ministrs ir MK sastāvā, un likumprojekts tika izstrādāts pēc premjera uzdevuma, tādēļ Latvijas likumdevējs var to pieņemt un par to lemt.
Treškārt, likumprojekts paredz finansiālo jeb ekonomisko jautājumu risināšanu arī starp cilvēkiem, kuri nepretendē uz “slēptu laulību” – piemēram, jau minētie pensionāri, kā arī viendzimuma pāri. Protams, tas dotu iespēju savas attiecības reģistrēt un ekonomiskās problēmas risināt arī viendzimuma pāriem klasiskajā pāru izpratnē, lai gan tā nebūtu laulība.
Nav noslēpums, ka mūsu sabiedrībā ir ksenofobiska attieksme pret visu, kas nav tradicionāls un kas nelīdzinās vairākumam. Nepatika, arī naids pret citādo acīmredzot tiek uzskatīts par labu un izdevīgu “starta kapitālu” cīņai par varu, un tad politiķi pat publiskās diskusijās var izlikties nezinām Satversmē rakstīto vai arī to interpretēt, kā izdevīgāk.
Ja atceramies, nemaz ne tik sen deputāts Aldis Gobzems publiski pauda: “Mums vispār jādomā par Satversmes tiesas likvidēšanu un funkciju nodošanu Augstākajai tiesai. Tas būtu loģiski.” Savukārt NA deputāts Aleksandrs Kiršteins sacīja, ka šī “dekoratīvā un dārgi izmaksājošā iestāde varētu arī nebūt”. Citiem vārdiem sakot, partijas un deputāti, kuriem ST traucē rīkoties pēc sava prāta, labprāt to likvidētu. Ja vēlēšanās Saeimas vairākumā būs deputāti, kuriem ST traucē, tad ļoti iespējams, ka sāksies mēģinājumi likvidēt Satversmes tiesu. Atliek cerēt, ka Latvijas vēlētāji un politiķi to- mēr paliks starp civilizētām valstīm.
Komentāri