Francijas bijušajam prezidentam Nikolā Sarkozī izvirzītas apsūdzības korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā. Sarkozī tika aizturēts nopratināšanai aizdomās par nelegālu savas politiskās ietekmes izmantošanu, bet šonedēļ, trešdienas rītā, tika nogādāts tiesā, kur viņam tika izvirzītas minētās apsūdzības. Notikušais ir bezprecedenta gadījums Francijā, bet Latvijā nekas tāds laikam nav iedomājams nekādos apstākļos un ne ar vienu amatpersonu. Latvijā gan ir Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums, kas, protams, neattiecas uz deputātiem, ministriem, Valsts prezidentu. Savukārt minēto personu rīcību un tās sekas vajadzības gadījumā var vērtēt no Kriminālkodeksa viedokļa. Turklāt vismaz teorētiski iedzīvotāji var sarīkot referendumu, kurā lemj par Saeimas atlaišanu, ja likumdevējs ir zaudējis vēlētāju uzticību. Tomēr bēdīgi slavenajos gadījumos ar „Parex” un “Krājbanku”, „Liepājas Metalurgu” un nupat arī samilzušajās problēmās ar Rīgas Brīvostu „pa nagiem” var dabūt vien kāda zemāka līmeņa amatpersona jeb , kā mēdz sacīt, vainīgs vienmēr izrādās pārmijnieks. Stāsts par Rīgas Brīvostu ir pavisam nesaprotams. Brīvosta pieder valstij un Rīgas domei, tās valdē ir četri domes un četri valsts pārstāvji. Pašlaik tiek īstenots ostas infrastruktūras rekonstrukcijas jeb tā sauktais Krievu salas projekts, kurā iesaistīti lieli Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Nebūšanu un arī likumpārkāpumu šajā procesā ir tik daudz, ka projekts var zaudēt Kohēzijas fonda finansējumu. 1. jūlijā par šo jautājumu tika spriests valdības sēdes slēgtajā daļā, un valdība nolēmusi nodrošināties pret iespējamu ES Kohēzijas fonda finansējuma zaudēšanu – tā uzdevusi noslēgt četrpusēju līgumu starp Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Rīgas domi un Rīgas Brīvostas pārvaldi, šajā līgumā nosakot to, kā tiks nodrošināta projekta mērķu sasniegšana. Viss jau būtu jauki un pareizi, ja vien par šo jautājumu valdība nebūtu spriedusi arī agrāk, ja pagājušajā gadā Finanšu ministrija vēstulē, ko parakstījis ministrs Andris Vilks, jau nebūtu prasījusi Satiksmes ministrijai nekavējoties risināt šo jautājumu, jo var tikt zaudēts Kohēzijas fonda finansējums. Turklāt satiksmes ministrs gan pagājušajā gadā, gan šobrīd ir tas pats cilvēks – Anrijs Matīss. Tātad notiekošais Brīvostā nav problēma, kas atklājusies tikai nupat. Protams, var sacīt, labi, ka vismaz tagad kaut ko mēģina darīt, bet nekādi nav saprotams, kāpēc pie atbildības netiek saukts ne Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, ne cilvēks, kas Rīgas domi Brīvostas valdē pārstāv jau kopš 2001. gada – Andris Ameriks, ne arī pats ministrs Anrijs Matīss.
Varētu domāt, ka jautājums par Brīvostu attiecas tikai uz Rīgu un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem gar to nav nekādas daļas, tomēr tāpat kā minētajos, nu jau hrestomātiskajos gadījumos, pašvaldībai un valstij var nākties maksāt no sava budžeta. Tas nozīmē, ka patiesībā būs jātērē nodokļu maksātāju nauda un citiem nolūkiem tās kļūs vēl mazāk. Kā zināms, gadījumos, kad Eiropas fondu nauda nav tikusi izlietota tā, kā tas paredzēts, pretrunā līguma nosacījumiem, jau izlietotā fondu nauda jāatmaksā atpakaļ Eiropai. Laikam esam pieraduši, ka tā īsti par sastrādāto neviens neatbild. Tomēr, manuprāt, ir vērts mēģināt iekustināt tiesībsargājošās iestādes – piemēram, par notiekošo Rīgas Brīvostā un klajiem likuma un līguma pārkāpumiem jebkurš Latvijas iedzīvotājs var rakstīt iesniegumu gan Ģenerālprokuratūrai, gan KNAB un lūgt ierosināt kriminālprocesu. Droši vien daudziem tas var šķist dīvains risinājums, tomēr tas ir vairāk par valdības kārtējiem centieniem visu “paslaucīt zem paklāja”, turklāt arī tiesībsargājošās iestādes visu laiku nevar izlikties par aklām un kurlām. Sallija Benfelde
Komentāri