Pagāja gadi, kopš tauta Latvijā pieņēma 4. maiju kā gaidītu un svinamu dienu. Tikai trīs gadi, kopš cilvēki ar prieku sākuši stāstīt un pat lepoties, kā svinējuši valsts svētkus 4. maijā.
Parasti tad tiek runāts par Baltā galdauta svētkiem, oficiālo, kalendārā rakstīto nosaukumu – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena-, vairāk paturot prātā, retāk tieši šo faktu apspriežot, piesaucot svētkos. Kāpēc tā noticis, ko var teikt par tautu, tās attieksmi pret vēsturi, “Druva” šonedēļ izvaicāja sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, vienu no Latvijas antropologu biedrības dibinātājiem.
– Kāpēc tieši 4. maijs šajā pavasara nedēļā ir izpelnījies tautas lielāku ievērību, lai to svinētu, nekā 1. maijs? Abas dienas taču saistās ar Latvijas Republikas vēsturē svarīgiem notikumiem.
– Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tagad gaida un svin 4. maiju kā svētkus, ir tas, ka tam dotais nosaukums “Baltā galdauta svētki” iedeva svētkiem konkrētu saturu. Nosaukums apliecina, ko katrs cilvēks varētu šajā svētku dienā darīt. 4. maijam no jauna dotais svētku nosaukums savā ziņā šai maija dienai noņēmis politisko sasaisti ar aktivitātēm valstī.
Esmu pētījis, ko cilvēki domā, kad runā par valsti. Bieži vien ar valsti tiek saprasts nacionālais projekts. Valsts latviešiem ir latviešu valsts, taču vienlaikus valsts jēdziens sabiedrībā tiek uztverts, domājot kā par birokrātiskām lietām valstī, kuras ikdienā ir nepatīkamas.
– Ar birokrātiju, bez kuras valsts nevarētu darboties, neviens īsti negrib asociēties?
– Daudziem cilvēkiem prātā pastāv gan viena, gan otra izpratne par valsti. Mums, latviešiem, vairāk patīk saistīt savas domas ap ideju par abstraktu Latviju un ne visai patīk domāt svētkos par ikdienas Latviju, tās pārvaldes struktūru. 4. maija nodēvēšana par Baltā galdauta svētkiem no Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas noņēmusi asociācijas ar birokrātisko struktūru valstī. Svētki kļuvuši teju vai par ģimenes svētkiem. Katrs, kam ir baltais galdauts, to arī mājās klāj.
– Manuprāt, lielisks iemesls sapulcināt ap to ģimeni. Ģimenes taču veido valsti. Vai tā latviešiem labprāt patīk domāt?
– Arī agrāk 4. maijā ģimenes pulcējās, taču tagad šiem valsts svētkiem ir iedots simbolisks saturs un visi sākuši rituālā iesaistīties. Tie, kas patiešām grib un iesaistījušies Baltā galdauta svētku svinēšanā, pauž par to savu apmierinājumu arī skaļi.
– Varbūt Latvijā liekas saprotamāk, ja svētkos klāj galdu, nekā, piemēram, kļūst politiski aktīvi? Kalpam parasti kaut kas gruzd sirdī pret saimnieku.
– Tas, ka esam bijusi kalpu tauta, sen palicis pagātnē. Pajautājiet cilvēkiem par viņu ģimenes vēsturi! Būs tikai daži, kuri teiks, ka viņu vecvecāki bijuši gājēji vai kalpi. Cilvēki tagad ir noskaidrojuši un runā par to, ka viņu senčos kāds bijis saimnieks, un asociē sevi ar šo saimnieku.
– Daži ierunājas, vai tik mums 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus pārāk neuzspiež svinēt?
– Tāda attieksme cilvēkos arī var būt, jo daudziem propaganda, uzspiešana no augšas ļoti nepatīk. Taču daudziem tieši ideja par Baltā galdauta svētkiem patīk. Man savā ziņā pat žēl, ka tagad lielāka uzmanība pievērsta tieši 4. maijam, iedvesmojot cilvēkus darīt, svētkus svinēt. Tajā pat laikā 1. maijs ir pārtapis par mazsvarīgāku svētku dienu. Cilvēkiem ir aizmirsies, ar ko tas Latvijai ir svarīgs. 1. maijā ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, bet cilvēki šo iemeslu svinībām ievēro mazāk, 1. maijs vairāk saistās kā diena, kurā svinami Darba svētki. Tātad 4. maijs latviešos gandrīz izkonkurējis 1. maiju.
– Tā arī ir, ka 1. maijs cilvēkiem Latvijā jau sen prātā kā Darba svētki.
– Tur jau tā lieta! Baltā galdauta svētki ir kļuvuši par 4. maija veiksmīgu brendu, bet 1. maijs – Darba svētki – saistās ar padomju gadiem un svinēšanu. Pat Latvijas Saeimas deputāti pēdējā laikā sākuši runāt, ka 1. maiju vispār vajadzētu atcelt no svinamo dienu vidus Latvijā. Tas man liekas absurdi. Savā ziņā šo absurdu radījusi 4. maija svinēšana.
– Laikam likumdevēji aizdomājušies, ka Darba svētki nenāk par labu tieši darba devējiem. Maija pirmā nedēļa šķiet kā gari svētki, nav, kas strādā.
– Sākoties runām par svētkiem ar domu, no kuriem vajadzētu atteikties, parādās tieši 1. maijs. Es saku, ka Latvijas vēsturē 4. maijs savā ziņā ir mazāk nozīmīgs nekā 1. maijs, kas ir Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. ( Fakts: pirms 98 gadiem – 1920.gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments – Satversmes Sapulce. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi -, likumdošanas ceļā nostiprināt agrāro reformu, valsts simbolus un to lietošanu, veicināt Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu, sagatavot Pirmās Saeimas vēlēšanas.) Tāpēc 1. maijs ir ļoti nozīmīga diena Latvijas valstij. 1990. gada 4. maijs ir citāds. Tā ir Latvijas valsts atjaunošanas diena.
Iespējams, Latvijā arī mūsdienās 1. maijā, kad kalendārs atgādina vēsti par valsts veidošanu, 1920. gadā sasaucot Latvijas Republikas Satversmes sapulci, jārod ideja, lai šo dienu patriotiski svinētu.
Komentāri