Latvijas Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja deklarāciju par atbalsta izteikšanu Igaunijai saistībā ar nemieriem, kas izcēlās Tallinā pēc Bronzas kareivja monumenta pārvietošanas.
Deklarācijas projekts paredzēja paust atbalstu Igaunijas valdībai, kā arī asi nosodīt Krievijas domes amatpersonu mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās. Lietuvas Seims līdzīgu dokumentu, kurā 26. un 27. aprīlī notikušie grautiņi nodēvēti par nepieļaujamiem un kurā pausta solidaritāte ar Igaunijas valdību, pagājušajā nedēļā pieņēma vienbalsīgi.
Turpretim Latvijas parlamentā „Jaunā laika” izstrādāto dokumentu atbalstīja tikai 41 balss. Deputāti vienojās dokumentu nodot izskatīšanai Saeimas ārlietu komisijā un pie tā atgriezties šīsnedēļas sēdē.
Skumjākais šajā stāstā būtu pat ne fakts, ka Latvija deklarāciju nepieņēma, baidoties, piemēram, no Maskavas dusmām vai arī tāpēc, ka deputāti paši nav tikuši skaidrībā ar vēstures interpretācijas jautājumiem. Ja Saeima atzītu, ka Bronzas kareivis ir pietiekami nozīmīgs lielai Igaunijas sabiedrības daļai un tāpēc nav pārvietojams, tas vismaz būtu viedoklis, kuru var pamatot ar skaitļiem. Ja Saeima atzītu, ka vandaļi un marodieri patiesībā ir patrioti, arī tas būtu viedoklis. Dīvains, bet tomēr viedoklis. Ja Latvija vēlētos nekaitināt Krieviju un šādu deklarāciju uzskatītu par nevajadzīgu, arī tas būtu redzams skaitļos. Tādā gadījumā koalīcijas disciplīnas dēļ „par” balsojušo būtu krietni mazāk.
Bet tagad ir 29 balsis pret un 41 balss par deklarāciju, kā arī 11 deputāti, kas atturējušies no viedokļa paušanas, un vēl 11, kas nav balsojuši. Vienīgais, ko šajos skaitļos var saskatīt – vienaldzību un neizlēmību. Populārākā atruna: jautājums nav izskatīts frakciju sēdēs un tāpēc nav formulēts frakciju viedoklis.
Jāpiebilst, ka deklarācijas tekstu sagatavoja opozīcijas partija, nevis koalīcijas spēki, zinot, ka gan „Jaunais laiks”, gan valdība mēdz apmainīties ar savstarpēji zākājošiem skaļiem paziņojumiem, nekas labs no tā nebija gaidāms. Savukārt uz laikraksta „Diena” jautājumu, kāpēc valdības partijas par šāda dokumenta izstrādi nav parūpējušās, atbildes nebija. Zīmīgi, ka divi pret deklarāciju balsojušie Tautas partijas deputāti – Vents Krauklis un Māris Kučinskis – savā laikā ir saņēmuši Igaunijas valdības augstāko apbalvojumu.
Jāpiebilst, ka arī Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Savienībā Eduards Stiprais tā arī nebilda nevienu vārdu Igaunijas aizstāvībai, kad Briselē par šo jautājumu pagājušajā nedēļā runāja ES valstu vēstnieki. Savukārt Eiropas Komisija jau pagājušās nedēļas vidū pieprasīja Krievijai garantēt drošību Igaunijas vēstniecībai Maskavā. Igaunijas vēstniecību protestētāji bloķēja trīs dienas pēc Bronzas karavīra pārvietošanas, protestu laikā metot vēstniecības teritorijā akmeņus, noraujot karogu un vācot parakstus „fašistiskās Igaunijas vēstniecības demontāžai”. Savukārt Krievijas varas iestādes par šīm akcijām īpašas pretenzijas nav izteikušas.
Ja šonedēļ Saeima tomēr nolems, ka Igaunija ir jāatbalsta, vilciens jau būs aizgājis. Deklarāciju varēs uzskatīt tikai par tādu kā taisnošanos, taču skaidri paustas nostājas, skaidra viedokļa tā arī nebūs.
Komentāri