Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kā labāk teikt – baltvācieši vai vācbaltieši

Mairita Kaņepe
13:31
05.12.2019
145

Runājot par vāciešiem, kuri kādreiz dzīvoja Baltijā un pirms Otrā pasaules kara šo zemi pameta, agrāk teica – baltvācieši. Tagad ir vēl viens vārds – vācbaltieši. Nav īstas skaidrības, kā rīkoties, ja nav zināms pamatojums viena un otra vārda veidošanai.

Atbildi sniedz mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša skaidrojums:
– Juridiski tie jau sen ir kā aprobēti jēdzieni, tikai to lietojumā Latvijā vēl putrojamies. Līdz 1939. gadam, kamēr Baltijā dzīvoja šeit ieceļojušie vai daudzās paaudzēs dzīvojošie vācieši, viņi bija Baltijas vācieši, vienā vārdā – baltvācieši. Hitlera un Staļina noslēgtā pakta rezultātā pirms Otrā pasaules kara Baltijas vācieši kļuva vajāti un galu galā no dzimtenes izmesti cilvēki. Īsi pirms kara dažs tikai pēdējā brīdī ar saņemto kompensāciju vai bez tās aizbrauca prom. Brauca caur Kurzemi, tad līdz Vartai, tagadējā Polijas teritorijā. Tie vācieši, kuri līdz padomju okupācijai atradās Latvijā, paguva aizmukt tikai līdz Pozenei. Arī no turienes kara beigās bija jāmūk. Tas nozīmē, ka visas viņu mantas tur arī palika. Nokļuvuši Vācijā, visi viņi sāka sevi saukt par Vācijā dzīvojošiem baltiešiem. Te nu ir vārds vācbaltieši. Tomēr tas nekādā veidā nenozīmē, ka aizbraucēji sevi Vācijā toreiz būtu pozicionējuši kā baltus vai asinsradiniekus baltiešiem. Viņi bija un palika ģermāņi.

Pēc Otrā pasaules kara vācieši turpināja uzsvērt, ka ir tieši Baltijas vācieši. Joprojām viņus būtu pareizi dēvēt par vācu tautības cilvēkiem, kuri paši vai viņu senči reiz dzīvojuši Latvijā un Igaunijā.

Savulaik baltvācieši bija tie, kuri veidoja eiropisko slāni Baltijā. Uz šejieni tika aicināti vācu mākslinieki, mācījušies Drēz­denē, Diseldorfā vai Tērbatā. Muižās aicināja māksliniekus, starp viņiem bija arī tādi talantīgi cilvēki, kuri bija mācījušies gleznot vien pie mājskolotāja vai zīmēšanas skolotāja. Tomēr arī viņi bija pieprasīti. Viņi radīja klusās dabas gleznas, ainavas, un ar šīm gleznām piepildījās arī pilsoniskās sabiedrības mājokļi Latvijā, arī Cēsīs. Tā radās vietējā kultūra un kultūras kvalitāte.

Pēc Otrā pasaules kara iestājās tāds inerces posms Baltijā, kurā viss vāciskais, arī māksla tika nonicināta. Simboliski tas notika jau 1952. gadā, kad Rīgā tika nolīdzināts viss, kas vēl palicis no Melngalvju nama, kas sagrauts karā, un Rīgas rātsnama. Dažā ziņā zuda arī tāpēc, ka latviešu arhitekti bija iztapīgi un jaunajai varai apgalvoja, ka baltvāciešu kultūra un tajā skaitā gadsimtiem pastāvējusī arhitektūra ir nederīga. Dažkārt paveicās baltvāciešu celtajām muižām, ja tās laukos bija pietiekami tālu no centriem, kā Ungurmuiža. Par laimi, kādreizējā pašvaldība šajā muižā iecēla skolu. Protams, visi sienu gleznojumi tika aizkrāsoti kā nepiemēroti. Toties tagad daļu gleznojumu izdevies restaurēt. Ungurmuiža ir viena no Latvijas izciliem mākslas un arhitektūras pieminekļiem, lai gan to cēla baltvācieši. Savukārt tagadējie vācbaltieši ir gaidīti tūristi, viņi apceļo vietas, kur savulaik dzīvojuši viņu senči.

Latvijā atdzimusi vēlme atjaunot. Tas ir mūsu kultūras mantojums, lai gan neesam ģenētiskie pārmantotāji kādreizējiem īpašniekiem. Taču latvieši muižās bija, darīja darbus, kādus atvēlēja saimnieki. Tagad muižas pieder latviešiem, pašvaldībām un privātpersonām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi