Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Kā labāk teikt – baltvācieši vai vācbaltieši

Mairita Kaņepe
13:31
05.12.2019
419

Runājot par vāciešiem, kuri kādreiz dzīvoja Baltijā un pirms Otrā pasaules kara šo zemi pameta, agrāk teica – baltvācieši. Tagad ir vēl viens vārds – vācbaltieši. Nav īstas skaidrības, kā rīkoties, ja nav zināms pamatojums viena un otra vārda veidošanai.

Atbildi sniedz mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša skaidrojums:
– Juridiski tie jau sen ir kā aprobēti jēdzieni, tikai to lietojumā Latvijā vēl putrojamies. Līdz 1939. gadam, kamēr Baltijā dzīvoja šeit ieceļojušie vai daudzās paaudzēs dzīvojošie vācieši, viņi bija Baltijas vācieši, vienā vārdā – baltvācieši. Hitlera un Staļina noslēgtā pakta rezultātā pirms Otrā pasaules kara Baltijas vācieši kļuva vajāti un galu galā no dzimtenes izmesti cilvēki. Īsi pirms kara dažs tikai pēdējā brīdī ar saņemto kompensāciju vai bez tās aizbrauca prom. Brauca caur Kurzemi, tad līdz Vartai, tagadējā Polijas teritorijā. Tie vācieši, kuri līdz padomju okupācijai atradās Latvijā, paguva aizmukt tikai līdz Pozenei. Arī no turienes kara beigās bija jāmūk. Tas nozīmē, ka visas viņu mantas tur arī palika. Nokļuvuši Vācijā, visi viņi sāka sevi saukt par Vācijā dzīvojošiem baltiešiem. Te nu ir vārds vācbaltieši. Tomēr tas nekādā veidā nenozīmē, ka aizbraucēji sevi Vācijā toreiz būtu pozicionējuši kā baltus vai asinsradiniekus baltiešiem. Viņi bija un palika ģermāņi.

Pēc Otrā pasaules kara vācieši turpināja uzsvērt, ka ir tieši Baltijas vācieši. Joprojām viņus būtu pareizi dēvēt par vācu tautības cilvēkiem, kuri paši vai viņu senči reiz dzīvojuši Latvijā un Igaunijā.

Savulaik baltvācieši bija tie, kuri veidoja eiropisko slāni Baltijā. Uz šejieni tika aicināti vācu mākslinieki, mācījušies Drēz­denē, Diseldorfā vai Tērbatā. Muižās aicināja māksliniekus, starp viņiem bija arī tādi talantīgi cilvēki, kuri bija mācījušies gleznot vien pie mājskolotāja vai zīmēšanas skolotāja. Tomēr arī viņi bija pieprasīti. Viņi radīja klusās dabas gleznas, ainavas, un ar šīm gleznām piepildījās arī pilsoniskās sabiedrības mājokļi Latvijā, arī Cēsīs. Tā radās vietējā kultūra un kultūras kvalitāte.

Pēc Otrā pasaules kara iestājās tāds inerces posms Baltijā, kurā viss vāciskais, arī māksla tika nonicināta. Simboliski tas notika jau 1952. gadā, kad Rīgā tika nolīdzināts viss, kas vēl palicis no Melngalvju nama, kas sagrauts karā, un Rīgas rātsnama. Dažā ziņā zuda arī tāpēc, ka latviešu arhitekti bija iztapīgi un jaunajai varai apgalvoja, ka baltvāciešu kultūra un tajā skaitā gadsimtiem pastāvējusī arhitektūra ir nederīga. Dažkārt paveicās baltvāciešu celtajām muižām, ja tās laukos bija pietiekami tālu no centriem, kā Ungurmuiža. Par laimi, kādreizējā pašvaldība šajā muižā iecēla skolu. Protams, visi sienu gleznojumi tika aizkrāsoti kā nepiemēroti. Toties tagad daļu gleznojumu izdevies restaurēt. Ungurmuiža ir viena no Latvijas izciliem mākslas un arhitektūras pieminekļiem, lai gan to cēla baltvācieši. Savukārt tagadējie vācbaltieši ir gaidīti tūristi, viņi apceļo vietas, kur savulaik dzīvojuši viņu senči.

Latvijā atdzimusi vēlme atjaunot. Tas ir mūsu kultūras mantojums, lai gan neesam ģenētiskie pārmantotāji kādreizējiem īpašniekiem. Taču latvieši muižās bija, darīja darbus, kādus atvēlēja saimnieki. Tagad muižas pieder latviešiem, pašvaldībām un privātpersonām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi