Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kā labāk teikt – baltvācieši vai vācbaltieši

Mairita Kaņepe
13:31
05.12.2019
79

Runājot par vāciešiem, kuri kādreiz dzīvoja Baltijā un pirms Otrā pasaules kara šo zemi pameta, agrāk teica – baltvācieši. Tagad ir vēl viens vārds – vācbaltieši. Nav īstas skaidrības, kā rīkoties, ja nav zināms pamatojums viena un otra vārda veidošanai.

Atbildi sniedz mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša skaidrojums:
– Juridiski tie jau sen ir kā aprobēti jēdzieni, tikai to lietojumā Latvijā vēl putrojamies. Līdz 1939. gadam, kamēr Baltijā dzīvoja šeit ieceļojušie vai daudzās paaudzēs dzīvojošie vācieši, viņi bija Baltijas vācieši, vienā vārdā – baltvācieši. Hitlera un Staļina noslēgtā pakta rezultātā pirms Otrā pasaules kara Baltijas vācieši kļuva vajāti un galu galā no dzimtenes izmesti cilvēki. Īsi pirms kara dažs tikai pēdējā brīdī ar saņemto kompensāciju vai bez tās aizbrauca prom. Brauca caur Kurzemi, tad līdz Vartai, tagadējā Polijas teritorijā. Tie vācieši, kuri līdz padomju okupācijai atradās Latvijā, paguva aizmukt tikai līdz Pozenei. Arī no turienes kara beigās bija jāmūk. Tas nozīmē, ka visas viņu mantas tur arī palika. Nokļuvuši Vācijā, visi viņi sāka sevi saukt par Vācijā dzīvojošiem baltiešiem. Te nu ir vārds vācbaltieši. Tomēr tas nekādā veidā nenozīmē, ka aizbraucēji sevi Vācijā toreiz būtu pozicionējuši kā baltus vai asinsradiniekus baltiešiem. Viņi bija un palika ģermāņi.

Pēc Otrā pasaules kara vācieši turpināja uzsvērt, ka ir tieši Baltijas vācieši. Joprojām viņus būtu pareizi dēvēt par vācu tautības cilvēkiem, kuri paši vai viņu senči reiz dzīvojuši Latvijā un Igaunijā.

Savulaik baltvācieši bija tie, kuri veidoja eiropisko slāni Baltijā. Uz šejieni tika aicināti vācu mākslinieki, mācījušies Drēz­denē, Diseldorfā vai Tērbatā. Muižās aicināja māksliniekus, starp viņiem bija arī tādi talantīgi cilvēki, kuri bija mācījušies gleznot vien pie mājskolotāja vai zīmēšanas skolotāja. Tomēr arī viņi bija pieprasīti. Viņi radīja klusās dabas gleznas, ainavas, un ar šīm gleznām piepildījās arī pilsoniskās sabiedrības mājokļi Latvijā, arī Cēsīs. Tā radās vietējā kultūra un kultūras kvalitāte.

Pēc Otrā pasaules kara iestājās tāds inerces posms Baltijā, kurā viss vāciskais, arī māksla tika nonicināta. Simboliski tas notika jau 1952. gadā, kad Rīgā tika nolīdzināts viss, kas vēl palicis no Melngalvju nama, kas sagrauts karā, un Rīgas rātsnama. Dažā ziņā zuda arī tāpēc, ka latviešu arhitekti bija iztapīgi un jaunajai varai apgalvoja, ka baltvāciešu kultūra un tajā skaitā gadsimtiem pastāvējusī arhitektūra ir nederīga. Dažkārt paveicās baltvāciešu celtajām muižām, ja tās laukos bija pietiekami tālu no centriem, kā Ungurmuiža. Par laimi, kādreizējā pašvaldība šajā muižā iecēla skolu. Protams, visi sienu gleznojumi tika aizkrāsoti kā nepiemēroti. Toties tagad daļu gleznojumu izdevies restaurēt. Ungurmuiža ir viena no Latvijas izciliem mākslas un arhitektūras pieminekļiem, lai gan to cēla baltvācieši. Savukārt tagadējie vācbaltieši ir gaidīti tūristi, viņi apceļo vietas, kur savulaik dzīvojuši viņu senči.

Latvijā atdzimusi vēlme atjaunot. Tas ir mūsu kultūras mantojums, lai gan neesam ģenētiskie pārmantotāji kādreizējiem īpašniekiem. Taču latvieši muižās bija, darīja darbus, kādus atvēlēja saimnieki. Tagad muižas pieder latviešiem, pašvaldībām un privātpersonām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
17

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi