Sekojot līdzi notikumiem Ukrainas austrumos, bieži iedomājos, kāpēc pastāv Apvienoto Nāciju organizācija, kāds no tās labums. Īpaši tāpēc, ka ANO statūtos sadaļas Mērķi un principi 1.pantā skaidri teikts: “Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumu apspiešanai un mierīgiem līdzekļiem saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem noregulēt un atrisināt tādus starptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.”
Vai notikumi Ukrainā nav pietiekami nopietni, lai ANO sāktu pildīt to, kāpēc tā izveidota? Pagaidām viss aprobežojas ar ANO cilvēktiesību komisāra ziņojumiem par situāciju valstī, bet bojā gājušo skaits tikai palielinās. Jaunākajā ziņojumā minēti aptuveni seši tūkstoši cilvēku. Par maz, lai sāktu rīkoties?
Kāpēc nevarētu šajā reģionā ievest miera uzturēšanas spēkus, kas vislabāk parādītu, kura puse ir ieinteresēta vai tieši otrādi – nav ieinteresēta – situācijas mierīgā noregulēšanā. Laikam jau šīs organizācijas lēmumu pieņemšanas mehānisms ir pārāk smagnējs, lai operatīvi reaģētu uz notikumiem. Var vilkt paralēles ar Eiropas Savienību, kur arī lēmumi minētā konflikta sakarā nāk ļoti lēnām un mokoši. ES ir tikai 28 valstis, bet ANO – 193. Piedevām ANO Drošības padomē lēmumu pieņemšanu var bloķēt kāda no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kurām ir veto tiesības. Statistika liecina, ka visvairāk to izmantojusi bijusī PSRS un tās tagadējā mantiniece Krievija – 122 reizes. Šīs veto tiesības tāda interesanta lieta. Saprotu, ka tās vajag, taču tām ir arī zināma daļa absurda. Kāda valsts, kam ir veto tiesības, var darīt sliktas lietas, bet, ja citas mēģinās to iegrožot, tā vienmēr var šīs tiesības izmantot. Un turpināt savu, iespējams, pat nelikumīgo darbību. Kā minētā konflikta gadījumā Krievija, turpinot atbalstīt separātistus. Arī tagad no šīs valsts pārstāvja ANO dzirdēti daždažādi brīnumaini apgalvojumi par Ukrainas krīzi. Derētu Drošības padomē balsot par miera uzturētāju ievešanu Ukrainas austrumos un redzēt Krievijas reakciju. Ja tā izmantotu veto tiesības, tas būtu visuzskatāmākais piemērs, kurš patiesībā stāv aiz prokrieviskajiem separātistiem. Lai gan atbilstoši Latvijas ārlietu ministra teiktajam Krievija, parakstot Minskas vienošanos, faktiski atzinusi, ka iesaistīta bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos. Tas pieminēts vienošanās punktos par ārvalstu karaspēka izvešanu un smagā bruņojuma atvilkšanu. Jānis Gabrāns
Komentāri