Latvietis visos laikos cienījis un dzīvojis saskaņā ar dabu. Tā vienmēr bijusi svarīga. Uzsākot projektu “Dabas skaitīšana”, tika veikta iedzīvotāju aptauja “Ko latvietim nozīmē daba”.
Arī tās rezultāti dod atbildi – mums ir svarīgi nākamajām paaudzēm saglabāt tās dabas vērtības, kuras mēs esam saņēmuši no senčiem. Latvijas dabu 81 procents aptaujāto atzīst par nacionālo simbolu, tam nepiekrīt vien divi procenti, 17 procenti piekrīt daļēji. No vairākām atbildēm var secināt, ka Latvijas daba ir skaista – tā uzskata 83 procenti aptaujāto, bagāta – 80 procenti, daudzveidīga – 69, brīvi pieejama – 69, tīra – 20. Tikai divi procenti uzskata, ka tā ir izpārdota, piesārņota, neaizsargāta, nav labi uzturēta. 94 procenti aptaujas dalībnieku pārliecināti, ka Latvijas daba ir vērtība, kas saudzējama. 83 procenti pauž pārliecību, ka rūpes par dabu ir rūpes pašiem par sevi. Savukārt tam, ka Latvijas sabiedrība ir dabai draudzīga, daļēji piekrīt 68 procenti, bet nepiekrīt 24 procenti. 88 procenti uzskata, ka valstij ir nepieciešams apzināt Latvijas dabas bagātības.
Runas, ka Latvijas daba bagāta, nenozīmē, ka tā ir vai nav. Tas lielākoties ir tikai priekšstats, tā mēs domājam. Tāpēc arī pašsaprotami, ka reiz pašiem jātiek skaidrībā. Daba ir jāsaskaita. Dati rādīs patieso ainu, vai varam lepoties, vai beidzot jāsāk saudzēt. Par to, ka vajadzīga precīza datu bāze, neviens neiebilst, toties bažas raisa nākotne. Ja kādā īpašumā atradīs retumus, aizsargājumus biotopus, sekos liegums saimniekot kā līdz šim.
“Patlaban ierobežojumi noteikti, jo nav objektīvu datu, vai tiešām tas ir kas īpašs un jāsargā. Iespējams, kad tiksim pie datiem, varēsim atteikties no kādas sugas sargāšanas. Bažas par kartēšanas ietekmi uz saimniecisko darbību visbiežāk nav pamatotas. Īpaši aizsargājama biotopa atrašana noteiktā teritorijā nenozīmē automātisku ierobežojumu noteikšanu. Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne.
Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam par Dabas skaitīšanu savs viedoklis: “Runājam par Eiropas biotopiem, bet mums svarīga ir Latvija, un mēs arī runājam par mūsu valsts biotopiem. Tas, kas Dānijā, Vācijā aizsargājams, sen zudis, Latvijā ir pārpārēm. Daudz dzirdējām – izveidosim datu bāzi. Būsim godīgi, pēc tam sekos mikroliegumi, saimnieciskās darbības ierobežojumi. No tā visvairāk baidās iedzīvotāji. Tāda ir viņu iepriekšējo gadu pieredze. Ja Latvijā atrod biotopu, zemes īpašnieks ar lauksaimniecību vairs nodarboties nevar. Ja kāds potenciālais pircējs uzzinās par potenciālu aizsargājamu biotopu, īpašuma vērtība kritīsies. Jārunā arī par kompensācijām, kuras Rietumeiropas zemnieki saņem itin dāsnas, bet mums tās nesedz zaudējumus. Negribētos atkal dzirdēt – ja budžets atļaus; nākamgad ne; pēc tam spriedīsim. Cilvēki nesaprot, kāpēc nedrīkst šaut vilkus, ja tie plosa ganāmpulkus, kāpēc bebri nav kaitnieki. Viņus neinteresē, kā ir citviet Eiropā. Jārīkojas ar prātu. ”
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte dalījās pārdomās: “Patiesībā sabiedrībai tiek dots signāls – lai saudzētu dabas vērtības, jādzīvo lauku viensētās, jāpļauj siens, tas jāgrābj ar grābekli, jāgana govis, tad būs dabīgā pļava. Tagad lauki ir tukši. Mēs runājam par pļavām, kuras jau 20 gadu neviens nepļauj. Secināt, kādas tās bija kādreiz, vairs nevaram, augu valsts ir mainījusies, jo pļavu pļauj, zāli savāc ar jaudīgu tehniku. Izbrauciet cauri Amatas novadam, vairāk par trim siena zārdiem neredzēsiet. Saimniekošana nosaka augu valsti. Tas, kā cilvēks dzīvo un strādā. Ja sapratīsim, ka dabai svarīgi, lai nav tikai intensīvā lauksaimniecība, to skaidrosim cilvēkiem, viņi sapratīs. Bet tas ir jānovērtē. Cilvēkiem svarīgi, kas būs rīt vai parīt.”
Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne stāstīja: “Līdzko saņēma vēstules, mums zvanīja daudzi zemju īpašnieki. Daži jautāja tieši: “Vai mums atņemsiet zemi?” Skaidrojam, ka tikai izstaigāsim pļavas, negribam kaitēt. Tādēļ zemes vērtība ne augs, ne kritīs, jo tiek tikai un vienīgi vākti dati. Latvijai svarīgi saprast, kas mums ir un ko ar to darīt tālāk. Ja secināsim, ka kāda biotopa mežu mums ir ļoti daudz un aizsargāti, aizsardzību var arī atcelt.”
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne vairākkārt atgādināja būtisko: “Neticēt baumām. Vidzemē, sastāstot briesmu lietas, dažs ar mežiem guva lielu peļņu. Katram īpašniekam jātur godā sava zeme, ekspertiem var jautāt par visu, nevajag uzticēties gudrākajiem kaimiņiem. “
Komentāri