rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks
Jaunais gads sācies, domas saistās ar jauniem darbiem, un tas ir arī laiks, kad atskatīties, kas paveikts pērn. Gluži nemanot ir pagājusi arī kāda jubileja – aizritējuši desmit gadi, kopš rajonu padomes netiek tieši vēlētas, tās veido vietējo pašvaldību vadītāji. Vēl mums kopā strādāt atlicis nedaudz vairāk par gadu. Protams, ejot laikam, tāpat kā visam, jāmainās arī rajonu padomēm. Tas, ka savulaik rajonu padomēs ienāca pašvaldību vadītāji, rosināja uz savstarpējo sadarbību, mācīja prasmi saskatīt kopīgo rajonā, veicināja lauku pašvaldību pazīstamību un attīstību. Šajā laikā bijuši daudzi strīdi par otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību. Kādas nākotnē būs pašvaldības, vai būs otrais līmenis – reģioni, vēl skaidri nav zināms. Pārmaiņu vējš sācis pūst, jautājums – kad tas pierims un kāds būs rezultāts?
Rajona padomei aizvadītais bija darbīgs gads. Iesākti jauni projekti, turpināti un pabeigti daudzi darbi. Katrā nozarē var atrast gan veiksmes, gan ne tik veiksmīgus risinājumus.
Varbūt minēšu dažus, manuprāt, veiksmīgākos un nozīmīgākos. Šodien varam teikt, ka Cēsu rajona slimnīca attīstās, ir konkurētspējīga, iegādāta jauna medicīniskā aparatūra, jaunas telpas uzņemšanas nodaļai, izstrādāta slimnīcas attīstības programma. Kāda būs tās nākotne? Līdzekļi ieguldīti remontos Cēsu un Gatartas pansionātā, palīdzēts arī Vecpiebalgas un Līgatnes pašvaldību sociālās aprūpes centriem, Līgatnes rehabilitācijas centram un dažādiem ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību saistītiem pasākumiem. Vēl nezinot par šo iestāžu piederību pēc
administratīvi teritoriālas reformas tam vai citam novadam, man nav šaubu, ka ieguldījums veselības un sociālās aprūpes iestādes kalpos visiem Cēsu rajona iedzīvotājiem.
Ar gandarījumu varu teikt, ka Cēsu
rajona izglītības pārvalde ir viena no labākajām Latvijā, ar tās viedokli rēķinās gan viņu kolēģi citos rajonos, gan ministrijā. Veiksmīgi realizēti dažādi izglītības pasākumi, olimpiādes, skates, rajona skolēnu dziesmu svētki, nodrošināta skolotāju tālākizglītība un metodiskais darbs. Un te man gribas likt nopietnu jautājuma zīmi – kā veidosies izglītības administratīvā struktūra pēc 2009.gada? Jau līdz šim daudz enerģijas gan rajona izglītības pārvaldes speciālisti, gan skolu vadītāji bijuši spiesti šķiest, lai pildītu birokrātiskās ierēdņu prasības un instrukcijas.
Kultūras un sporta aktivitātes rajona padome atbalsta katru gadu, atvēlētais finansējums tiek izlietots lietderīgi, saimnieciski. Rajona kultūras dzīves notikumi, metodiskā vadība, gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, amatiermākslas kolektīvu skates, konkursi, atbalsts pašvaldību muzejiem, starppagastu kultūras un sporta pasākumiem – tā arī ir palīdzība pašvaldībām. Rajona padome piedalās Cēsu olimpiskā centra attīstībā, atbalsta sporta klubu “Cēsis”. Tie Cēsu rajona vārdu nes ne tikai Latvijā.
Veiksmīgi risinājies darbs starptautiskajos projektos, vairāki pabeigti (HEPRO, Inovāciju aplis), citos darbs sadarbībā ar rajona padomes ārvalstu partneriem turpinās.
Aktuālākais strīds rajona padomes locekļiem pērn bija par bērnu nama slēgšanu. Ja notiek strīds par jūtīgu tēmu, tad ar to var taisīt politiku. Un tā arī tika darīts. Kaut gan to, ka mūsu rīcība bijusi pareiza, vairs arī noliedzēji neapstrīd. Tāds bērnu nams, kāds tas bija, ilgāk pastāvēt nevarēja. Likvidācija nenozīmē, ka “Gaujaslīčos” nevar veidoties rajonam vai nākotnē vairākiem novadiem kopīga sociālo pakalpojumu institūcija. Domāju, būtu stratēģiski pareizi to ņemt vērā, arī lemjot par iespējamo Nītaures pansionāta nākotni. Šogad iesāktais jāturpina.
Lauku pagastu vadītāji vislabāk zina, ka ikvienas pārmaiņas saistītas ar risku, ka daļa sabiedrības paveikto nesapratīs, noliegs, meklēs argumentus, kāpēc tas ir nepareizi. Pats labi zinu, kā tas notiek, jo ne mazums iebildumu nācās uzklausīt, kad Jaunpiebalgā tika apvienotas bibliotēkas, reorganizēta Piebalgas skola. Liela sabiedrības daļa pauda neticību, ka tur kas iznāks. Bet bez saprātīga riska, bez drosmes pieņemt lēmumus nav attīstības.
Pērn rajona padome finansiāli atbalstīja vietējās ugunsdzēsēju komandas. Te gan kārtējo reiz, parādās valsts nespēja veikt savu funkciju. Rajonā darbojas tikai divas profesionālās komandas – Cēsīs un Jaunpiebalgā. Un te atkal jāatgriežas pie vietējās pašvaldības lomas un rūpēm par saviem iedzīvotājiem, viņu drošību. Pašvaldības ir tās, kas rosina vietējos vīrus, lai viņi brīvā laikā iesaistās cīņā ar uguni.
Vai nākotnē kāds vietējos uzrunās, finansiāli taču tādas brigādes uzturēt ir dārgi, bet izbraukumi ir reti.
Varbūt daudzas
jautājuma zīmes varēs nosvītrot pēc reformas, kad būs skaidra Latvijas karte, labi būtu, ja vietā nerastos jauni jautājumi, vēl grūtāki. Domāju, ka valsts pārvaldes un pašvaldību reforma nevirzās pareizi.
Katra ministrija veido savu reģionālo politiku, cilvēkam dažādas lietas jākārto dažādās Vidzemes pilsētās. Varam vilkt paralēles nākotnei – kā no Cēsīm kā rajona centra daudzas valsts institūcijas pārcēlās uz Valmieru, tā no bijušo pagastu centriem iedzīvotāji un uzņēmumi radīs mājvietu Cēsīs vai apkārtnē.
Saprotu, ka pilnīgi brīvprātīgi teritoriālo reformu neveikt, tomēr, ja to pamatotu ar ekonomiskiem aprēķiniem par labākajiem un optimālajiem pašvaldību apvienošanas modeļiem, ja būtu regulārs, pamatots valsts atbalsts lauku pašvaldību attīstībai un atlaides, diferencēta nodokļu politika lauku uzņēmējiem, reforma varēja veidoties savādāk. Bet, ja reformu pamatojam ar politiskiem lozungiem – tikai ap pilsētām ir attīstība, kas atbildēs par rezultātu ? Protams, nenoliedzami, lielajos novados būs attīstība. Centrā. Bet nomalēs? Nevar visus noliedzošos argumentus lauku centru saglabāšanai balstīt uz to, ka laukos produkciju ražo divi, trīs procenti cilvēku. Kaut. Bet arī viņiem pārskatāmā tuvumā vajag skolu, kultūras iestādi, komunālos, sociālos pakalpojumus Vispesimistiskākajā variantā redzu – laukos būs lielas fermas, kurās ievedīs darbaspēku, kam nevajadzēs ne skolas, ne kultūru. Saimnieks atbrauks, pārraudzīs, aizbrauks.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rādītāji liek secināt, jo tālāk apdzīvotā vieta atrodas no rajona centra un Rīgas, jo lēnāka attīstība, jo mazāki ienākumi pašvaldības budžetā.
Vēl pusotru gadu rajona padomes locekļi – pašvaldību vadītāji – kopā domāsim par pagastu un novadu attīstību mūsu rajonā, ieskicēsim nākotni. Šis būs izšķirošais un gada beigās būs skaidrs, kādos novados dzīvosim.
Rajona pašvaldības funkciju
pārņēmējiem jāatrod kopīga valoda. Kas turpinās iesāktos projektus? Kā notiks īpašumu sadale?
Vai un kā ieceres īstenosies? Atbilde – pašvaldību deputātu un pašvaldību vadītāju spēja izvērtēt situāciju, atrast risinājumu, atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un spēja vienoties kopīgam risinājumam. Lai mums izdodas!
Komentāri