Tuvākajās dienās būs skaidrs, vai trīs partijas – “Jaunā Vienotība” (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) -veidos vai neveidos valdību.
Progresīvie ir skaidri pauduši, ka atbalstīs koalīcijas lēmumus, ja tie nenonāks pretrunās ar Latvijas interesēm. Un tas, pirmkārt, nozīmē tiesiskumu. Neatkarīgi no tā, cik ļoti vismaz daži politiķi ir ieinteresēti šo partiju demonizēt, un par spīti tam, ka partijai trūkst pieredzes un rutīnas, kas politikā tomēr reizēm noder, “Progresīvie” nav kādas savtīgas ļaužu kopas interešu īstenotāji. Citiem vārdiem, manuprāt, uz “Progresīvajiem” var paļauties, ka viņi kādam izdevīga darījuma dēļ nemetīs kažoku uz otru pusi.
Apvienotais saraksts, šķiet, mazliet nomierinājies, un vismaz tā “lielais ideologs” Pīlēna kungs vairs nepretendē visu diriģēt, vadīt. Arī premjeru. Un nolēmis uz visu paraudzīties no malas – acīmredzot vadīt sev piederošu uzņēmumu ir viena lieta, bet uzņemties atbildību par valsti, turklāt pirms ziemas un Ukrainas kara laikā, ir pavisam kas cits. Tomēr cerīgi ir tas, ka AS vairs nepretendē iekļaut valdībā un uzticēt atbildību par valsti tiem, kuri nav ievēlēti vai nav vēlējušies būt sarakstā, lai sevi neapgrūtinātu.
Arī pirmajā pēcvēlēšanu nedēļā izskanējušās balsis, ka valsts jāvada tāpat kā uzņēmums, ir pieklusušas. Tādēļ jautājums, kurš šobrīd, protams, nav pats svarīgākais, tomēr ir – vai tas nozīmē, ka Pīlēna kungs gatavojas nākamgad kandidēt uz Valsts prezidenta posteni un vai partija viņu atbalstīs?
Nacionālajai apvienībai, protams, jautājums ir, vai tā tiešām grib ignorēt Satversmes tiesas lēmumu par partnerattiecībām jeb civilo savienību? Vai tās līdz šim kategoriskais “nē” ir saistīts ar to, ka likumprojekts, no juridiskā viedokļa raugoties, ar laiku ir kļuvis mazliet dīvains? Un, ja Satversmes tiesas lēmums, pēc NA domām, nav atbalstāms, vai tas nozīmē, ka nākotnē tiek plānots apvienoties ar domubiedriem Saeimā un pieprasīt Satversmes tiesas likvidēšanu? Citiem vārdiem sakot, vai, skaļi to nesakot, faktiski tiks iets Ungārijas premjera Orbana ceļš demokrātijas ierobežošanai un stingrai kontrolei?
Savukārt “Jaunajai Vienotībai”, manuprāt, ir vērts pajautāt, vai tā ir gatava veidot valdību par jebkuru cenu? Vai partijā nav apspriests variants: vai Apvienotais saraksts, kura neformālais līderis Pīlēna kungs solījās glābt Latviju, nav gatavs uzņemties visu atbildību? Bet varbūt to var darīt Nacionālā apvienība, ja iecerētais memorands nu nekādā veidā nav parakstāms, neiekļaujot revidētus tiesiskuma pamatus? Vai uzstājīgā vēlme, ka valdībā jābūt noteikti un tikai trīs partijām, nav saistīta ar to, ka jebkurā brīdī NA vai AS varēs nobloķēt valdības darbu? Turklāt atrast Saeimā domubiedrus, kuriem mīļākā nodarbe būs balsot pret jebko, ja vien to ierosina JV un Krišjānis Kariņš, būs vieglāk, nekā no galvas atcerēties reizrēķina tabulu. Vai memorands netiks pārveidots un pārrakstīts līdz nepazīšanai tā, ka JV nāksies aizmirst ne tikai par savu programmu, bet arī par principiem? Protams, bez JV valdību var izveidot, tikai iekļaujot Lembergam pakļauto ļaužu kopu jeb ZZS, un var nākties “draudzēties” arī ar Šleseru. Starp citu, Brigmanis jau publiski ir paudis, ka, viņaprāt, ar Šleseru viss kārtībā, viņš neredzot neko, kas varētu traucēt.
Tādēļ, īsi sakot, vai JV tiešām grib noteikti izveidot valdību. Varbūt jāļauj to izdarīt citiem, jo, manuprāt, situācija ir tieši tāda pati kā 2007. gadā, kad sākās krīze un neviens patiesībā negribēja uzņemties atbildību. Tad premjera amatu uzņēmās Valdis Dombrovskis. Pārējām partijām tas bija ļoti izdevīgi, jo varēja kritizēt no rīta līdz vakaram, bet atbildība minimāla. Vai tagad JV nav iecerēta līdzīga loma? Lai atbild par visu, lai izvelk valsti cauri vismaz ziemai, bet tad varēs arī sarosīties.
Ceru, ka tās ir tikai bažas un ka partijas atklāti un godīgi spēs atbildēt uz šiem un vēl citiem jautājumiem.
Komentāri