Partiju politiķi jau pamazām sāk tikties ar vēlētājiem, un, jo tuvāk nāks vēlēšanu diena, jo biežāk viņiem varēs uzdot kādu jautājumu ne tikai klātienē, bet arī sociālajos tīklos.
Protams, visus neinteresē viens un tas pats, tomēr, manuprāt, ir daži jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild visām partijām, kuras kandidēs uz 14. Saeimu, un būtu prātīgi, ja tos pajautātu katrs vēlētājs. Daļa no jautājumiem attiecas uz tā dēvēto ideoloģisko jomu, bet kopīgs gan ekonomiska, gan ideoloģiska rakstura jautājumiem ir tas, ka visi tie prasa un prasīs lielu naudu.
Pirmais jautājums, manuprāt, partijām ir, kā stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Ar militāro dienestu vai paplašinot un attīstot Zemessardzi? Vai Latvija var atļauties tik lielus ieguldījumus, un kādi tie īsti būs viena vai otra risinājuma gadījumā? Ir taču skaidrs, ka Latvija nevar un nespēj uzturēt, piemēram, 50 tūkstošu lielu profesionālo armiju gan izmaksu dēļ, gan tādēļ, ka dažādām nozarēm tiktu atņemtas darbarokas. Arī NATO dalībvalstis diez vai var atļauties uzturēt Latvijā (un vajag jau arī Igaunijai, Lietuvai un Polijai) tādu armiju, turklāt jāatgādina, ka nav tādas vienas NATO armijas, bet ir dalībvalstu armijas. Karš Ukrainā arī parādījis, ka ir jāprot darboties ar modernajiem ieročiem un pat karavīru apmācībai, kuri nav iesācēji, ir vajadzīgs laiks. Uz daļu jautājumu, kuri jau tikuši publiski uzdoti, atbilde ir atrodama Aizsardzības ministrijas mājaslapā rakstītajā, tomēr vēl ir rinda neatbildētu jautājumu. Proti, vai Latvijā dienēt vajadzēs tiem jauniešiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, bet kuri nekad nav te dzīvojuši, kuri varbūt pat lāgā neprot latviešu valodu? Vai uz šo dienestu būs jābrauc arī ārvalstīs studējošajiem, pametot mācības? Un, ja viņi iestāsies Zemessardzē, vai Latvijas valsts viņiem apmaksās ceļa izdevumus par braukšanu uz Zemessardzes mācībām? Visbeidzot, vai Latvijas pilsoņiem, kuri ir dienējuši vai darbojas Zemessardzei līdzīgās organizācijās savās mītnes zemēs, arī būs jāiesaistās šajā dienestā Latvijā?
Otrs jautājums ir par piemiņas zīmju novākšanu padomju armijai vietās, kur nav apbedījumu un ielu pārdēvēšanu. Vai ir jāmaina visi ielu nosaukumi, kuros ir krievu tautības vai PSRS/Krievijā kādreiz dzīvojošo cilvēku uzvārdi? Vai noteikti ir jāmaina arī Puškina, Ļermontova un tml. nosaukumi? Savukārt, ja ielu nosaukumos izmantojam, piemēram, Puškina vārdu, vai tad arī citu valstu un tautu talantīgajiem cilvēkiem nevajadzētu veltīt kādu ielu vai skvēru? Par monstru Rīgā jau ir zināms, kurš bija par un kurš pret tā novākšanu, atliek vien paskatīties balsojumu Saeimas mājaslapā.
Trešais jautājums būtu par t.s. enerģētiskās kūdras izmantošanu. Vispirms vajadzētu godīgu atbildi, cik daudz un par kādām summām tā tiek izmantota enerģētikā un cik daudz – lauksaimniecībā. Vai tās aizliegums tomēr nozīmēs arī aizliegumu to izmantot lauksaimniecībā? Un visbeidzot, vai ir rēķināts, cik lielu ekoloģisko zaudējumu Latvijai līdz šim ir nesusi kūdras purvu izmantošana. Vai tos līdz liegumam izmantot tiešām nevarēs aizstāt ne ar ko citu? Mēs varam strīdēties par klimata pārmaiņu cēloņiem, bet ir skaidrs, ka kūdras purvu faktiski lēnā iznīcināšana maina vidi un ekoloģiju, pat ja to uzreiz nepamanām.
Ceturtais jautājums, protams, ir saistīts ar enerģētisko krīzi un energoresursu cenu celšanos, un atbalstu iedzīvotājiem. Nešaubos, ka partijām būs visdažādākās idejas un piedāvājumi, brīžiem visai krāšņi, bet vajadzētu uzzināt, cik tas prasīs no budžeta. Galvenais – kur šo naudu ņemt? Līdz šim arī mūsu, iedzīvotāju, attieksme ir bijusi visai savdabīga: no vienas puses, prasām lielākus atbalstus, no otras puses, pārmetam valdībai, ka tā aizņemas. Tādēļ plāniem par atbalstiem, kuri neapšaubāmi būs vajadzīgi, jābūt ļoti konkrētiem un skaidriem, bez pasakām par brīnumiem.
Protams, jautājums par naudu attiecas arī uz pirmajiem trīs, un, protams, vēl būs jautājumi par pensijām, nodokļiem, citiem pabalstiem, par veselības aprūpes pieejamību u.c. Droši vien tiks arī jautāts par PVN samazināšanu, bet šaubos, vai partijas gribēs un pratīs vienkārši un godīgi uz šo jautājumu atbildēt, jo patiesībā pilna un vispusīga atbilde ir sarežģīta. Iespējams, prātīgāk ir pieņemt, ka šī nodokļa samazināšana radīs robu budžetā (un tā tas tiešām būs), un, piemēram, pirktspēju uzlabos tikai daļai sabiedrības uz kādu laiku. Turīgākajiem, piemēram, mazliet lētāka maize neko nemainīs. Domāju, šie četri jautājumi ir svarīgi visiem pilsoņiem, pat neatkarīgi no naudas maciņa, jo valsts kredītu maksājumi tomēr skar visus, tādēļ vismaz šos četrus jautājumus vajadzētu uzdot, tiekoties ar politiķiem.
Komentāri