Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+4° C, vējš 3.43 m/s, R-ZR vēja virziens

Jautājumi katram sev pašam

Sandra Trēziņa
12:46
22.01.2024
23

33 gadi kopš Barikā­dēm, divi gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un nu no visām pusēm nāk informācija, ka mums jābūt gataviem (kaut kā vēl nevar aptvert!) karam. Pat vēl vairāk – Atmodas laika politiķis, vēsturnieks Odisejs Kostanda 16. janvāra televīzijas raidījumā “1: 1” pauda, ka karš jau ir sācies, jo arī hibrīdkarš, ko esam jau piedzīvojuši, ir un paliek karš. Un, manuprāt, mūsu līdzdalība, palīdzot Ukrainai, arī ir sava veida iesaistīšanās karadarbībā; mēs visi taču no tā ciešam gan emocionāli, gan finansiāli (un paldies dievam, ka pagaidām tikai tā).

Kā visos jautājumos savu viedokli saspringtajā laikā paudis Valsts prezidents. “Pārdomāti, racionāli un bez nolemtības sajūtas ir jāgatavojas visiem scenārijiem, sociālajā medijā “Facebook” 17. janvārī uzsvēris Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot izskanējušās runas par iespējamu Krievijas uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij nākamo trīs līdz desmit gadu laikā. Viņš arī atgādinājis, ka mūsu paaudzes uzdevums ir nosargāt Latvijas neatkarību. Nav šaubu, ka tas ir iespējams. To Latvijā rādījušas Brīvības cīņas, Atmodas laiks un Barikādes. To katru dienu apliecina Ukraina. Par kādu cenu? Tas jau ir cits stāsts. Pēdējoreiz, kad barikādēs bija jāaizstāv sava valsts, gāja bojā cilvēki. Viņus atceramies un ar vislielāko cieņu un pateicību godinām tieši šajās dienās. Un ir taču katrs pats sev uzdevis jautājumu – kā es rīkotos, ja arī šodien būtu jāstājas pretī tankiem, pretī apbruņotiem iebrucējiem.

Cik daudz būs to, kas nebaidīsies, kas aizstāvēs valsti, ja vajadzēs, līdz pēdējam elpas vilcienam. Atzīšos, man ir mazliet bail par to domāt. Ikdienas sarunās visbiežāk izskan – kurā brīdī un uz kurieni bēgt. Droši vien to nosaka arī mūsdienu iespējas, atvērtās robežas, atvērtā pasaule; toreiz – pirms 33 gadiem – nudien cilvēks parastais nezināja, kur un kā aizmukt. Tomēr arī tā kopīgā noskaņa, tas gaiss apkārt bija cits. Vai varbūt man tikai tā liekas…, varbūt tikai nostalģija. Un var būt, ka reālā situācijā arī šodienas jaunākajai paaudzei domas un emocijas būs pavisam citas, jo var jau aizbēgt no draudiem, nevar aizbēgt no sirdsapziņas: kā sadzīvot pašam ar sevi, kā noskatīties, kā citi karo, ko atbildēt, kad prasīs – kur tu tajā brīdī biji?

Kā mierinājums mums visiem, protams, ir daudz jaunu patriotiski noskaņotu cilvēku, kuri stājas Zemessardzē, brīvprātīgajā un obligātajā Valsts dienestā, viņi devuši zvērestu aizstāvēt Latviju.

Kā mierinājums arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vārdi : “.. neļausimies vieglprātīgai attieksmei pret valsts drošību, stiprināsim to ikdienas darbā. Krievija un Baltkrievija pārredzamā nākotnē nemainīsies, sadzīvot ar šo draudu, stiprināt savu noturību un izturēt šo laiku nebūs viegli, bet tas ir izdarāms, un mēs to izdarīsim.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi