Šis laiks liek uzdot jautājumus. Pirmām kārtām jau, kāpēc viss notiek tieši tā? Laikam jau šis jautājums paliks neatbildēts, jo mums to nav dots zināt. Mums tas vienkārši jāpieņem.
Svarīgāk sev pajautāt, ko no tā mācīties? Mācīties vajadzētu daudz, bet atkal jautājums – vai pratīsim izdarīt secinājumus? Mācīties pamanīt līdzcilvēkus, saprast, ka visa pasaule negriežas tikai ap katru no mums, bet patiesībā esam iesaistīti vienā lielā, kopējā ķēdē. Ne tikai savā ciemā, pilsētā, pat ne valstī, bet visā pasaulē, un no katra atkarīgs, cik tā būs stipra.
Kāds izteicās, ka no karantīnas un sociālās distancēšanas mēs iznāksim pavisam citādā pasaulē. Tā ir taisnība, pasaule būs cita, bet vai citi būsim arī mēs? Šis ir laiks, lai bagātinātos, sēžot mājā, savā istabā. Šobrīd tīmeklī tiek piedāvāts tik plašs koncertu, izrāžu klāsts, pieejamas bezmaksas lekcijas, kursi, var teikt, ka tik bieži pieminētā mūžizglītība pienākusi tuvu klāt. Vai izmantojam šo iespēju vai – gluži pretēji – laiku pavadām, bezmērķīgi klīstot sociālajos tīklos vai cenšoties šīs dienas norakstīt televīzijas ekrānos. Un, galu galā, nav taču no dienas kārtības noņemta grāmatu lasīšana. Varbūt kaut kur plauktā noputējusi stāv laba grāmata, ko jau sen gribējās izlasīt? Ir laiks notraukt putekļus, uztaisīt tēju, ieritināties dīvānā un lasīt!
Šis ir laiks, ko varam veltīt tieši konkrētai dienai, cenšoties to izdzīvot iespējami pilnvērtīgi un piepildīti, lai arī esam ierobežoti telpā. Svarīgi koncentrēties uz to, kas jāpaveic šodien, nevis rīt, parīt vai aizparīt. Bībelē ir teikts: “Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies.”
Mēs pārāk bieži dzīvojam atmiņās vai nākotnes plānos tik ļoti, ka šodienai neatliek laika. Mēs pārdzīvojam vai ar prieku atceramies, kā bija, ko darījām, vai arī gremdējamies sapņos, plānos, kā būs, ko darīsim, piemirstot, ka mums dota tieši šī diena! Par rītdienu mēs nevaram būt droši, tāpēc svarīgi sākt rītu ar jautājumu – kāpēc esmu šeit šajā dienā? Ko varu darīt sevis pilnveidošanai? Ko varu darīt līdzcilvēku labā?
Mums šobrīd nav zināms, kad beigsies šī krīze, kāda būs pasaule tajā laikā, bet ir skaidrs, ka tā būs citāda. Tāpēc svarīgi, lai mēs šim brīdim būtu sagatavojušies iespējami labāk, lai būtu gatavi izaicinājumiem, ko dzīve liks mūsu priekšā. Tādi neapšaubāmi būs, tāpēc svarīgi sākt gatavoties tieši šodien. Sastādi savu “karantīnas plānu” – kas jāno-skatās, kas jāizlasa, kas jāiemācās – un vakarā uzdod sev jautājumu: “Ko šodien no tā esmu izdarījis?”
Komentāri