Pērn sevi pieteica jauna partija – “Kustība “Par””. Tā apvienoja liberāli noskaņotus politiķus un pilsoņus un noformulēja spēcīgu un skaidru manifestu, kas iezīmē partijas vērtības: “par brīvu cilvēku”, “par valsti, kas nepieder dažiem”, “par saliedētu sabiedrību”, “par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās”. Tagad vērtības un ideālus ir nācies atšķaidīt ar labu devu aprēķina.
Ar skaidru un mūsdienīgu politisko vērtību formulēšanu nepietiek, lai iemantotu popularitāti, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā. Pa retam nudien ir gadījumi, kad jaunizveidots politisks spēks drīz vien nonāk partiju popularitātes sarakstu augšgalā. Tā tas notika ar “Jauno laiku” Eināra Repšes vadībā, un tā tas bija arī ar “Zatlera Reformu partiju”, kas savus panākumus kaldināja ar to vien, ka prezidents Valdis Zatlers bija atlaidis Saeimu. Bieži vien gan sanāk pavisam citādi – jaunas partijas popularitātes veidošana un nostiprināšana prasa gadus, bet arī tad nav garantijas, ka piecu procentu barjera vēlēšanās tiks pārvarēta.
To itin labi saprot arī “Kustība “Par””. Tās mērķis ir startēt oktobrī gaidāmajās 13. Saeimas vēlēšanās, tomēr tās reitings joprojām niecīgs. Šis acīmredzot ir brīdis, kurā ideālisti sāk meklēt pragmatiskus risinājumus. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka jāmeklē sadarbības partneri. Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ka kopēju apvienību ar “Kustību “Par”” veidot nolēmusi “Latvijas attīstībai” un vēl trešā partija “Izaugsme”.
“Latvijas attīstībai” ir laba ilustrācija tam, ka līdz tikšanai pie varas var būt jāgaida ilgi. Partija ir dibināta 2013. gadā, bet 2014. gadā ne Saeimas, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās tā panākumus neguva. Labāk veicās pērn pašvaldību vēlēšanās, kas “Latvijas attīstībai” ļāva iekļūt Rīgas domē. Taču “Latvijas attīstībai” ilustrē arī vēl citu parādību – kā aiz ideāliem tiek maskēta naudas ietekme politikā.
Pie šīs organizācijas šūpuļa ir bijušas vairākas ietekmīgas “Jaunā laika” un “Vienotības” personas: gan Einārs Repše, gan Edgars Jaunups, kurš savulaik “Vienotībai” piesaistīja sponsorus, gan polittehnologs Dans Titavs. Pēdējais, starp citu, vēl pērn publicēja viedokļrakstu, kurā paziņoja, ka “Kustība “Par”” ir pagātne, kuru gribas aizmirst”. Pamatojums: šīs kustības kodolu veido cilvēki, kas politikā nebūt nav jaunpienācēji un jau gadiem ilgi dažādos statusos ir darbojušies esošās politiskās kultūras iekšienē.
Nav jau gluži aplami. “Par” centrā ir vairāki pieredzējuši politiķi – to vidū ir Ilze Viņķele, Ints Dālderis, Daniels Pavļuts. Viņiem ir tieša pieredze tajā, kā politika tiek veidota. Tādēļ no viņiem varētu sagaidīt krietni konkrētākus izteikumus par to, kas un kāpēc nav kārtībā reālajā Latvijas politikā un kā to mainīt. Tā vietā “Kustība “Par”” veido sev jauna, ar līdzšinējiem procesiem nesaistīta aktīvista tēlu, kas atspoguļots arī manifestā.
Taču, raugoties uz “Latvijas attīstībai” kodolu, aina ir krietni skarbāka. “Dienas” žurnāliste Agnese Margēviča šo partiju raksturo kā “šauru lobistu grupu, kas savas ietekmes veiksmīgākai “pārdošanai” pielasījusi sev ideoloģiju un uzskatus, un līdz ar to arī zināmu aktīvistu un atbalstītāju loku”. Citiem vārdiem: politiski ieinteresētie darboņi ir izvēlējušies, viņuprāt, perspektīvu platformu, kam ir potenciāls iegūt vēlētāju atbalstu. Pārliecība par šī plāna ilgtermiņa izredzēm ir tik liela, ka 2014. gadā neveiksmīgajā Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā tā kopumā iztērēja 753 tūkstošus eiro.
Partijas vadītājs Juris Pūce savulaik bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. 2013. gadā viņš atkāpās no amata, jo nāca zināms, ka viņa sievas vadīta biedrība ir saņēmusi ziedojumu no Zolitūdē sabrukušā “Maxima” veikala būvniekiem “Re&Re” un tas amatpersonai rada iespējamu interešu konfliktu traģēdijas izmeklēšanas laikā. Tomēr arī bez tā toreizējam ekonomikas ministram D. Pavļutam, tagadējam “Par” līderim, ar J. Pūci bija arī krietni dziļākas nesaskaņas saistībā ar enerģētikas jomas regulējumu. Un tagad D. Pavļuts, kurš, ministra amatā esot, mēģināja nepakļauties naudīgo smagsvaru vēlmēm, ar viņu būs domubiedros? Šī partija no savas puses par kopējās apvienības veidošanu lems šonedēļ.
Šis viss pašlaik izskatās pēc merkantilas sadarbības. “Kustībai “Par”” šādi paplašināsies rocība, turpretim “Latvijas izaugsmei” aiz jauniegūto ideālisma oreola nesēju mugurām varēs labāk paslēpt savu politbiznesa projektu. Grūti noticēt, ka “Par” ir tik naivi, lai neapzinātos, ko nozīmē viņu izvēle un par kādu cenu viņi iegādājas atbalstu savām idejām. Tādā gadījumā pāri paliek vien lozungi, bet substance izčākst aprēķina sakaros. Šis aprēķins apbēdina, jo šķiet sakām: ja reiz Latvijas sabiedrībai ir vienaldzīgas “Kustības “Par”” sākotnējā manifesta idejas, varbūt tai labāk patiks šo ideju atšķaidījums ar naudu.
Komentāri